Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,95 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,04
Pirkt
Identifikators:141161
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

• Ietilpst Krievijas sastāvā.
• Strauji attīstās rūpniecība.

1904. gadā izveidojās pirmās politiskās partijas (pagrīdē) – divas:
1. LSDSP - senākā partija, kas cīnās par strādniekiem. Sociāldemokrāti.
2. LSD – latviešu sociāldemokrātu savienība.

Atšķirības:
A LSDSP – aizstāv pasaules strādniekus. Neinteresē zemnieki.
B Aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Pirmie izvirza (Miķelis Valters). Ka LV jābūt neatkarīgai. Aizstāv arī zemniekus.

1904. – 1907.g. revolūcija Latvijā.

• 1905.g. rev. Bija Krievijas sastāvā.
• Revolūcija bija ne tikai sociāla, bet arī nacionālā atbrīvošanas kustība.
• Krievija revolūcija notiek pilsētās, turpretī LV – laukos.

Revolūcijas cēloņi, uzdevumi, virzošie spēki – raksturs.

Cēloņi: izraisīja 3 pretrunu grupas:
1. Pretrunas starp LV zemniekiem un vācu muižniekiem.
2. Nacionālās pretrunas – LV tautas cīņa pret divkāršo nacionālo jūgu. (Vācu baronu, Krievu carismu un ierēdņu(birokrātiju)).
3. Starp strādniekiem un buržuāziju (uzņēmējiem).

Uzdevumi:
1. Likvidēt muižas zemes īpašumu tiesības un atdot zemniekiem. (centrālais jaut.)
2. Gāzt carismu un nodibināt Krievijā demokrātisku republiku.
3. Piešķirt tautai demokrātiskas tiesības (vārda brīvība, preses brīvība).
4. Piešķirt LV autonomiju – pašpārvaldi.

Virzošie spēki:
1. Tautas revolūcija – zemnieki, strādnieki, inteliģence (skolotāji), jaunatne, kultūras darbinieki (G. Ulmanis, Skalbe, Rainis).
2. Nepiedalījās vācu baroni, garīdzniecība, cara ierēdņi
3. Vadīja – sociāldemokrāti.

Raksturs:
1. Buržuāziska demokrātiska revolūcija – likvidēt feodālisma paliekas (politikā – carisms, ekonomikā – muižu īpašumi).
2. Agrāra revolūcija – zemnieciska r.
3. Nacionāla r.
4. Tautas r.

Revolūcijas sākums.

Latvijā sākās tad, kad nonāca ziņa par cara valdības asiņaino izrēķināšanos ar strādniekiem Pēterburgā.
1905.g. janvārī (svētdiena) – 1905.g. 12.janvārī ziņas par notikumiem Pēterburgā sasniedz Rīgu.
LSDSP aicina uz solidaritātes streiku.
1905.g. 12.janvārī Rīgā sākas streiks, kurā piedalījās 80 ‘000 strādnieku. 1. reizi LV vēsturē šajā laikā tiek izvirzītas politiskas prasības:
1. nost ar cara valdību.

1905.g. 13. janvārī Daugavas malā pie Dzelzs tilta notika plašs mītiņš. Cara valdība pavēlēja policijai un armijai atklāt uguni pret cilvēkiem, kas bija atnākuši uz mītiņu. Tika nogalināti 70 cilv. Un ievainoti 200. Streiki visās lielākajās LV pilsētās (Liepāja, Ventspils, Daugavpils u.c.)
Janvārī notika savādas cīņas – Bēru demonstrācijas ( kad kādu nogalināja apglabāt nāca ne tikai piederīgie, bet arī nepazīstamie. Bēres pārvērta par politisku cīņu. Tajās dziedāja revolucionāru dziesmas).
Februārī – revolūcija izplatījās arī laukos. Zemnieki pulcējās krogos un spriež par cīņu ar muižniekiem. Zemnieki nolēma nemaksāt nodokļus.
Pavasarī kad tuvojās lauku sezonas darbi, streiku sāka laukstrādnieki – kalpi, kuri strādāja pie muižnieka.
Atteicās strādāt un virzīja ekonomiskas prasības (algas paaugstināšanu, darba laika samazināšanu). Zemnieki uzvarēja (darba diena 10h).
Nemieri izplatījās arī armijā – protestēja pret sliktajiem dienesta apstākļiem, sliktu ēdināšanu, Vislielākie nemieri – Liepājas kara ostā. Cara valdība nežēlīgi apspieda visus šos nemierus. Cīņā iesaistījās mazpilsētu iedzīvotāji, inteliģence – pieprasīja demokrātiskas reformas; atdalīt skolu no baznīcas; iesaistās arī studenti.
Cara valdība pavēlēja slēgt visas augstskolas, lai nepieļautu studentu iesaistīšanos.
Vasarā LV laukos, izņemot Latgali, notika baznīcu demonstrācijas: 7dienās, kad lauku cilvēki dodas uz baznīcu, uz laukiem devās Sociāldemokrātu – aģitatori. Pēc dievkalpojuma viņi kāpa kancelē, teica revolucionāras runas. Vēlāk sastrādāja petīcijas ar prasībām vietējiem muižniekiem un tad ar sarkaniem karogiem, dziedot revolucionāras dziesmas devās pie muižnieka demonstrācijā, vēlāk vietām šīs demonstrācijas pārvērtās grautiņos.
Inteliģence nosodīja šādu cīņu.
Rudenī sociāldemokrāti sāka veidot kaujinieku vienības. 5-10 cilvēki apbruņoja ar ieročiem – nelegāli juka ārzemēs, slepus nogādāja Rīgā. Naudu ņēma, aplaupot bankas – paši to sauca par konfiskāciju.
No 6. - 7. septembrim uzbruka Rīgas centrālcietumam un atbrīvoja 2 savus biedus.

Revolūcijas uzplūdi.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvija 20.gs. sākumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/141161

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties