Latviešu lielā revolūcija 1905.-1907.gadā

1904.gadā izceļas krievu un japāņu karš. Daudzus Latvijas zemniekus un strādniekus iesauc armijā. Lai gan cara virsnieki lielīgi solās, ka tie “japāņus ar cepurēm nomētās”, krievu armija un flote piedzīvo smagu neveiksmi. Tas sekmēja nemierus Krievijā.
1905.gada 22.janvārī Pēterpils strādnieki ar sievām un bērniem priestera Gapona vadībā iet uz Ziemas pili, lai iesniegtu valdniekam savus lūgumus. Ļaudis ticēja, ka cars ir labs, noteikti uzklausīs savu tautu un palīdzēs trūkumā nonākušajiem. Karaspēks uz tiem atklāja uguni. Kritušo un ievainoto skaits pārsniedz 400. Šo dienu vēlāk dēvēja “melnā svētdiena”. Visās lielākās pilsētās izsludina streiku, kam seko nemieri. Tā sākās 1905.gada revolūcija Krievijā. Visvairāk un visplašāk tā norisinās Latvijā.
24.janvārī LSDSP pasludina Rīgā vispārēju streiku – visas rūpnīcas pārtrauc darbus. 26.janvārī (pēc vecā stila 13.janvārī) 50 000 latviešu strādnieku iziet protesta demonstrācijā Rīgas ielās. Pie Daugavas tiltiem sadursmē ar karaspēku krīt 80 vīru un ap 200 tiek ievainoti. Latvijas valsts laikā šo notikuma vietu nosauca par “13.janvāra ielu”.…