Laboratorijas darba pārskats bioģeogrāfijā

Secinājumi, diskusija
• Pēc alfa, beta un gamma aprēķiniem varam secināt, ka mūsu klasterī biotops ir salīdzinoši atšķirīgāks un ir pietiekams sugu daudzums, kas uz kopējā fona labprātāk aug tādos apstākļos, kurus nespēj piedāvāt pārējie klasteri, kādi tie ir autoru analizētajā klasterī.
• Jāsecina ka mūsu klasterī ir augsta dažādība salīdzinoši ar citiem klasteriem (viena salīdzinājumā 36%, bet otrā tikai 16% līdzība parauglaukumiem). Ir zināms, ka mūsu klastera sugas ir līdzīgas, taču lai arī ar programmatūras palīdzību un formulām ir iespēja aprēķināt nepieciešamo, ar to nepietiek, lai apgalvotu, ka teritorija ir bioloģiski daudzveidīgāka un nozīmīgāka, ir ļoti svarīgi zināt, kuras sugas ir aizsargājamas un kuras invazīvas. No tā izriet, ka ir būtiski zināt biotopa ekoloģisko daudzveidību, lai sadalītu teritorijas, kur droši var veikt lauksaimniecības darbus un kur tā būtu aizliegta, jo būtu paredzēta aizsargājamo teritoriju izveidei, saglabājot retas, nozīmīgas sugas.
• Autori uzskata, ka pēc darba veikšanas var izvirzīt vairākās sakarības. Viena no tām: jo diskrētāki dati (jeb vienā klasterī esošo sugu skaits atrodas ciešāk viens pie otra), jo lielāka iespēja, ka sugas ir mazāk pakļautas ārējo faktoru iedarbībai (tā kā tas notiktu, ja sugu skaits būtu ļoti vienlīdzīgs). Mūsu darbā dati bija īpaši cieši sakļauti (diskrēti) (skatīt rezultātu analīzi un secinājumus), tas varētu liecināt par zemu pakļautību ārējiem faktoriem.
• Mūsu parauglakuma nezāļu sugas bija vislīdzīgākās ar kukurūzas nezāļu sugām.
…