Sods par komercnoslēpuma izpaušanu
Komerclikuma 19.panta trešajā daļā ir norādīts, ka "komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.
Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam sods par komercnoslēpuma prettiesisku izpaušanu vainīgajai personai pamatā ir civiltiesiskā atbildība jeb zaudējumu atlīdzības pienākums, kur tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izvērtē zaudējumu esamību un apmēru.
Komersantam ir laicīgi jāreaģē uz jau notikuša komercnoslēpuma izpaušanu, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par zaudējumu atlīdzību un komercnoslēpuma aizsardzību. Nepieciešamības gadījumā ir jāvēršas tiesību aizsardzības iestādēs, jo saskaņā ar Krimināllikuma 200.pantu par ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā ir paredzēta kriminālatbildība. Turklāt minētie sodi var pastāvēt savstarpējā mijiedarbībā, piemēram, par vienu un to pašu pārkāpumu darbinieks var tikt atbrīvots no darba un saukts pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības.
Taču kāda advokāte ir atzinusi, ka grūtības praksē sagādā pierādīt, kura persona tieši informāciju ir izpaudusi. Tāpat lielākā daļā gadījumu ir neiespējami pierādīt komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma vai konfidencialitātes saistību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Tieši šo iemeslu dēļ strīdi par komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma pārkāpumu tiesu praksē ir maz.
Ieteikumi par komercnoslēpuma aizsardzību
Valsts iestādēm jāsniedz tikai tā informācija, uz kuru tām ir tiesības saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, Vienīgi pretmonopola institūcijām ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju, taču likumdevējs tām uzlicis par pienākumu saglabāt komercnoslēpumu. Ja valsts institūcija apgalvo, ka komercnoslēpumu saturoša informācija tāda nav, uzņēmējs var nepiekrist šim viedoklim, ziņas nesniegt un ieteikt valsts institūcijai vērsties tiesā, lai atrisinātu strīdu par ziņu atslepenošanu. Turklāt jāņem vērā iespējamais tiesas lēmums un tiesas izmaksas
Reizēm labāk ir neiesaistīties konfliktā ar valsts iestādēm un sniegt tām pieprasīto informāciju, pat ja tā satur komercnoslēpumu vai zinātību, taču šajā gadījumā jānoformē attiecīgas saistības par konfidencialitātes ievērošanu. Šādas saistības nepieciešamas noformēt, piemēram, ar nodokļu inspekcijas darbiniekiem, kuriem būs pieeja konfidenciālajai informācijai, brīdinot par likumdošanā noteikto atbildību par komercnoslēpuma izpaušanu. Jābrīdina ne tikai konkrēti darbinieki, bet arī visa valsts struktūra kopumā.
…
