Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:793072
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Saskarsme-cilvēkdarbības procesos cilvēku un to grupu mijiedarbībā, informācijas apmaiņā (saziņā) u. tml. Uz savstarpējām attiecībām balstīta garīgā saskare, iekšējā saikne. Saskarsmes raksturs atkarīgs no personības īpašībām, saskarsmes prasmes. Nonākot saskarsmē ar lielām personībām, cilvēks bagātinās.Uz personības attīstību savu ietekmi atstāj arī saskarsme ar parādībām un notikumiem apkārtējā sabiedrībā, dabā.
Spēle-atbilstoši rakstītiem vai vārdiski izteiktiem noteikumiem spēlējama, atpūtai vai mācībām paredzēta materiāla vienība vai komplekts. darbība, nevis rezultāts.
Mācības-teorētisku zināšanu un praktisku iemaņu iemācīšāna. Rezultāts-zināšanas, prasmes, spējas.
Darbs-Cilvēka mērķtiecīga darbība ar nolūku radīt materiālas vai garīgas vērtības. izdzīvošana, dabas spēku izmantošana.
Bihevioristi- personību nosaka apkārtēja vide.
Sociobiologi- gēni un pārmantotie mehānismi.
Psihoānalitiķi- apstākļi bērnībā, apspiestās vēlmes.
Konstruktivisti- bērnības struktūras, kuras veicināja intelekta attīstību.(kas bija iemācīts līdz 12. g. v. )
Humānisti-brīva griba sasniegt iespēju maksimālizēšānu.(viss ir lai sevi realizēt, bet atkarīgs no gribas)
Personības dinamiskā funkcionāla struktūra
Biopsihiskās īpatnības- ielikti ģenētiski, tas nevar
mainīt.(temperaments, raksturs, apdāvinātība un spējas, lateralitāte, vecuma īpatnības)Psihisko procesu īpatnības (emocijas, jūtas, uztvere, iztēle, atmiņa, griba, domāšana)Personības pieredze-individuālā kultūra.(prasmes, iemaņas, zināšanas, ieradumi)Personības virzība: vajadzības( atspoguļošana ), motīvs (virzība uz darbību), interese (izvēlīga attieksme),vērtības(dzīves darbības produkts),pārliecība, tieksmes, aizraušanās, pasaules uzskats, ideāli.
Motīvi: apzinātie, neapzinātie, stabili, ātri pārejošie)
Vajadzības: bioloģiskās(objektīva(gulēšana), subjektīva (cik stundas jāguļ)Sociālas(Materiālas(māja), garīgas( mācības )
Deivida Makklelanda vajadzību teorija. Viņš uzskata, ka cilvēkam vajadzību struktūra nav iedzimta, bet gan veidojas bērnība, ka personība veidojas pieredzes ceļā nevis iedzimtības rezultātā.
*Vajadzība pēc sasniegumiem jeb sasniegšanas motivācija.
Tā ir tieksme gūt panākumus, sasniegumus, pastāvīgi izvirzīt mērķus savai darbībai, dzīves mērķus, pēc kuriem cilvēks tiecas.
*Vajadzība pēc varas Tā ir tieksme pēc varas, ietekmes, pārākuma. Šai vajadzībai var būt gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti.
*Vajadzība pēc attiecībām.
Tā ir vajadzība pēc saistīšanās ar citiem cilvēkiem. Tas sasaucas ar Maslova ideju par vajadzību pēc piederības. Tas ir saistīts ar citu atzinību, vēlēšanos sadarboties, labu, harmonisku attiecību uzturēšanu ar citiem, izvairīšanos no konfliktiem.
Cilvēki cits no cita atšķiras ar to, kādā kombinācijā ir šīs vajadzības sakārtotas. Tas, kura no vajadzībām ir svarīgāka un kura mazāk svarīga, arī raksturo cilvēka personību individuāli.
A. Maslova vajadzību piramīda:1-fizioloģiskās vajadzības,2-drošība,3-piederība,4-statuss,atzinība,5-pašreālizācija, pašaktuālizācija.
Attieksme-relatīvi noturīga, pozitīva vai negatīva vērtējoša reakcija, vizīta uz konkrētu cilvēku, objektu, ideju, kura ietekmē un motivē ar tiem saistīto uzvedību. Komponenti- affektīvā reakcija(mīlestība, naids),kongnitīva (uzskats, viedoklis),uzvedības (rīcība, nodomi)
Attieksmju funkcijas : zināšanu, tilitāra(sasniegt mērķus),vērtību izpausmes, EGO aizsardzības.
Personības attīstības stadijas:
Zīdaiņa vecums (1.dzīves gads)
Iekļaušanās stadija. Jaunveidojumi: pozitīvais – pamatuzticēšanās, negatīvais – pamatneuzticēšanās. Ja tiek apmierinātas bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības (ēdiens, komforts, uzmanība, mīlestība), tad viņā veidojas pamatuzticēšanās (iekšēja drošības izjūta, paļāvība). Ja vajadzības netiek apmierinātas, veidojas pamatneuzticēšanās ( iekšēja baiļu un nedrošības izjūta).
Agrās bērnības stadija (2.-3.dzīves gads)
Jaunveidojumi: pozitīvais – autonomija jeb patstāvība, negatīvais – pastāvīga kauna un šaubu izjūta.
Rotaļu vecums (4.-5.dzīves gads)
Lokomotorā stadija (locus – telpa, motor – fiziska kustība). Uzsvars uz fiziskajām kustībām.
Jaunveidojumi: pozitīvais – iniciatīva, negatīvais – pastāvīga vainas sajūta. Skolas vecuma stadija (6.-11.dzīves gads)Jaunveidojumi: pozitīvais – spēja radīt ko noderīgu, negatīvais – mazvērtības sajūta.
Agrās jaunības stadija (12.-18.dzīves gads)
Identitātes krīzes laiks.
Jaunības stadija (19.-25.dzīves gads)
Jaunveidojumi: pozitīvais – spēja nodibināt patiesi tuvas attiecības ar otru cilvēku, negatīvais – izolētības, vientulības sajūta. ierobežots aktīvas dzīves laiks.
Personības brieduma stadija (25-50 gadi) Eriksons uzskata dzīves vidus krīzi.
Personības integrācijas stadija (50-60 gadi)
Pozitīvais jaunveidojums – savas personības kā vienota veseluma izjūta, negatīvais – izmisums un bezcerības izjūta.
Pašvērtējums ir savu spēju, īpašību vērtējums attiecībā pret kādu atskaites sistēmu. Parasti mēs sevi vērtējam, salīdzinot ar citiem, tādēļ pašvērtējums lielā mērā ir atkarīgs no tā, ar ko mēs sevi salīdzinām, līdz ar to tas ir subjektīvs. Tas, kā mēs vērtējam sevi paši un kā mūs novērtē citi, var stipri atšķirties. Pašvērtējums var būt gan objektīvs, gan augsts, gan pazemināts.
Pretenziju līmenis. raksturo to, uz ko cilvēks cenšas pretendēt, to, ko pēc viņa uzskatiem, ir spējīgs sasniegt. Pretenziju līmeni raksturo maksimāli grūtie mērķi, kurus cilvēks uzskata par reāli sasniedzamiem. To raksturo 3 parametri: pretenziju līmeņa augstums (augsts, vidējs vai zems), elastīgums un adekvātums. Elastīgums: panākumu gadījumā, redzot, ka cilvēkam kaut kas izdosies, viņš nedaudz paaugstina savu pretenziju līmeni, ja viņš piedzīvo zaudējumu, tad līmeni nedaudz pazemina. Ja pretenziju līmenis nemainās, neatkarīgi no tā, vai cilvēks gūst panākumus vai cieš neveiksmes, tad tas liecina par neelastīgu pretenziju līmeni. Pretenziju līmeņa adekvātums raksturo atbilstību reālām iespējām. Ja cilvēks pareizi novērtē savas spējas, tad pretenziju līmenis ir adekvāts, ja pārvērtē – tad neadekvāti augsts un ja nenovērtē savas spējas – tad neadekvāti zems.
Pašcieņa. raksturo cilvēka sasniegumi, kas dalīti ar viņa pretenziju līmeni. Ja cilvēkam ir visai pieticīgi sasniegumi, bet arī viņa pretenziju līmenis ir zems, tad viņš jūtas ļoti apmierināts ar sevi. Vairumā gadījumu situācija ir pretēja – pretenziju līmenis ir augstāks par sasniegumiem, tādēļ cilvēks izjūt iekšēju neapmierinātību ar sevi.
Pašcieņas veidošanas pakāpes-Drošība, paštēls (individualitātes sajūta), piederība, motivācija un dzīves mērķa sajūta(sava spēka pārliecība), kompitence (panākumi, sasniegumi)
Pašaizsardzības motivācija- rīcības varianta pamatojums bīstamas situācijās, lai gūtu panākumu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,66 €
Materiālu komplekts Nr. 1146679
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eksāmena jautājumi psiholoģijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/793072

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties