Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

AtlaideIzdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,88 (16%)
Cena ar atlaidi*:
4,61
Pirkt
Identifikators:938807
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Valdība centās apspiest nemierniekus, izklīdinot demonstrācijas, tomēr tas nenovērsa reformu sākšanos.

19.gs. 30. gados industriālā revolūcija izmainīja Anglijas saimniecisko dzīvi. Rūpniecības centri kļuva par lielākajām pilsētām. Anglijas valsts iekārta bija novecojusi. Par parlamenta reformu iestājās vigi (politiskā partija, Liberālās partijas priekštece Lielbritānijā), bet opozīcijā bija toriji (politiskā partija, kas aizstāvēja lielo zemes īpašnieku un garīdzniecības intereses, konservatīvo priekštece).

1832. vigiem izdevās panākt parlamenta reformu un paplašināt vēlētāju loku. Izveidojās divpartiju sistēma, kuras pamatā bija toriji un vigi (konservatīvie, kas pārstāvēja lauku aristokrātijas intereses un liberāļi, kas pārstāvēja rūpniekus, tirgotājus un baņķierus). Pēc vēlēšanām pie varas atradās liberāļi, bet tautas dzīves līmenis neuzlabojās. Angļu strādnieki 1837.g. parlamentam izskatīšanai iesniedza hartu (charter). Hartas prasību atbalstam tika savākti miljons parakstu, bet parlaments to noraidīja. Čartisti turpināja cīņu, 1840.g. nodibinot čartistu partiju. Tika uzrakstīta jauna harta un savākti 3 miljonu parakstu. Lai gan hartu noraidīja, tomēr tās rezultātā Anglijā ieviesa 10 stundu darba dienu rūpnīcās. Vēlāk tika iesniegta jauna harta ar 5 miljonu parakstu, bet arī to noraidīja. Čartistu kustība apsīka. Sākās arodbiedrību dibināšana.

Eiropas lielvalstis 19. gs. II pusē
19.g.s otrajā pusē Eiropas lielvalstis bija Anglija, Francija, Vācija, Krievija un Austroungārija. Francijas valsts iekārta bija republika. Pārējās valstis, neskaitot Krieviju, bija konstitucionālas monarhijas.

Pēc franču - prūšu kara 1871.g. līdz izmisumam novestā Parīzes tauta sociālistu vadībā sacēlās, nodibinot jaunu pilsētas varu - Parīzes Komūnu. Tā atteicās pakļauties Francijas valdībai, bet nesekmīgi. Parīzes Komūna pastāvēja 72 dienas. Tās darbību pārtrauca Francijas valdības karaspēks, kas ieņēma Parīzi, nežēlīgi izrēķinoties ar komunāriem. Monarhija valstī atjaunota netika, Francijas pilsoņi (vīrieši) ieguva vēlēšanu tiesības.

Anglijā, kur valdīja karaliene Viktorija un bija senas parlamentārās iekārtas tradīcijas, vispārējās vēlēšanas netika ieviestas. Vācijas reihstāgs tika ievēlēts vispārējās vēlēšanās, bet tā vara bija ierobežota. Krievijas iedzīvotāji bija politiski beztiesiski.

Saimnieciskā ziņā visstraujāk 19. gs. otrā pusē attīstījās Vācija. Saimnieciski attīstītākās valstis bija Vācija, Anglija, Francija.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas valstis 19.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/938807

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties