Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,71 (11%)
Cena ar atlaidi*:
5,78
Pirkt
Identifikators:696828
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 1995.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Jautājuma aktualitāte    3
2.  Problēma    4
3.  Problēmas iztirzājums    6
4.  Attīstības scenāriji    12
  Literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

1. Jautājuma aktualitāte.
Eiropas Savienības (ES) vēsturē dalībvalstu kopējā ārpolitika ir veidojusies lēni un pakāpeniski (pat pirms ES dibināšanas). Par lūzuma punktu var uzskatīt 1993.gadā spēkā stājušos Māstrihtas līgumu, kurā pirmo reizi tika definēts, ka pastāv Eiropas kopējā ārējā un drošības politika (EKĀDP). Taču Māstrihtas līgumam, lai arī tas bija solis uz priekšu, bija daudz trūkumu attiecībā uz EKĀDP. Līgums nespēja EKĀDP pietiekami institucionalizēt, atvieglot dalībvalstu dažādo ārpolitiku harmonizāciju un lēmumu pieņemšanu. Līdz ar 1997.gada Amsterdamas līgumu EKĀDP vēl vairāk virzījās uz kopienas līmeni, ļaujot ES pieņemt kopīgas stratēģijas attiecībā uz trešajām valstīm, tomēr vēl joprojām pastāvēja institucionālas neskaidrības attiecībā uz EKĀDP. Viens no lielākajiem Māstrihtas līguma trūkumiem ir, ka tas neņēma vērā ES tālāko paplašināšanos. Tagad, kad ES veido jau 27 dalībvalstis, ES ir pārliecināta, ka bez Lisabonas līguma ES, t.sk. EKĀDP, nevarēs efektīvi funkcionēt.1

ES dalībvalstu līderu rīcība liecina, ka tās ir nolēmušas, ka Lisabonas līguma pamatprincipi tiks pieņemti. Pirmais „nē” referendums Francijā un Nīderlandē bija pret Eiropas Konstitūciju. Rezultātā radās un 2007.gada 13.decembrī tika parakstīts Lisabonas līgums, kuram būtu bijis jāstājas spēkā š.g. 1.janvārī, ja vien Īrijas iedzīvotāji referendumā nebūtu nobalsojuši pret šo līgumu. Lisabonas līgums ir tikai kosmētiski uzlabota Eiropas Konstitūcija, padarot to mazāk kategorisku vismaz vārdos – piemēram, ārlietu ministra amatu nomainot ar nosaukumu Augstākā pārstāvja amats, bet saturiski neko būtisku neizmainot. ES valstu debates attiecībā uz Lisabonas līgumu pašlaik ir nevis par tā saturu, bet par formu, kādā veidā tas ir jāpieņem, kas norāda uz to, ka vienīgais palikušais šķērslis Lisabonas līgumu ratifikācijai ir ES pilsoņi. Par to liecina arī 2008.gada 2.pusgada ES prezidējošās valsts, Francijas, aktīvā Lisabonas līguma aizstāvēšana un mēģinājumi virzīt uz priekšu līguma ratifikācijas procesu. Daži novērotāji pauž viedokli, ka Francija, kad tas ir izdevīgi, rīkojas tā it kā kvalificētais vairākuma balsojums (QMV) daudzos jautājumos jau būtu spēkā.2

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,85 €
Materiālu komplekts Nr. 1132401
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas kopējā un ārējā drošības politika: Lisabonas līguma institucionālās izmaiņas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/696828

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties