Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,04 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,45
Pirkt
Identifikators:993788
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Viens no nozīmīgākajiem pārstāvnieciskās demokrātijas pierādījumiem ir demokrātiskas vēlēšanas, kurās vēlētāji izvēlas starp konkurējošām partijām, to pārstāvjiem un programmām, izvēloties turpmāko politikas gaitu un darba kārtību. Būtībā demokrātija eksistē, ja pastāv iespēja izvēlēties starp politiķiem un politikām, un ja pastāv pamatota iespēja maiņai valdībā.1
Lielākajā daļā demokrātisko sistēmu tas viss tiek apvienots vienā „konkurējošā demokrātiskā valdības” modelī. Šajā modelī uzvarētājs kļūst par valdības vadītāju, un cenšas strādāt, atspoguļojot elektorātam solīto programmu, bet opozīcija tiecas pierādīt tā kļūdas. Šajā modelī vēlētājiem ir netieša ietekme uz politiķiem valdībā.2
Pastāv arī alternatīvi modeļi, kuros vēlētājiem ir tieša ietekme. Viens no tādiem ir prezidentālais modelis, kurā vēlētāji tieši ievēlē valdības vadītāju. Partijām ir nozīmīga loma izvēloties prezidenta amata kandidātus un to kampaņu izveidē, taču rezultāti ir atkarīgi no kandidātu personībām, programmām, taču tiklīdz kandidāts ir ievēlēts, tas ir automātiski atbildīgs vēlētāju priekšā, nevis, partijām. Otrais alternatīvais modelis ir, kad ar referendumu palīdzību vēlētāji var tieši izvēlēties politiku. Zināmā mērā partijām arī ir sava ietekme uz vēlētāju preferencēm, jo tās nostājas vienā vai otrā referenduma atbildes pusē, un vēlētāji no tā nereti iespaidojas. Arī šis ir tiešs vēlētāju ietekmes veids un, atšķirībā no klasiskā „konkurējošā demokrātiskās valdības” modeļa, partijas neiejaucas vēlētāju preferenču pārvēršanā likumdošanas vai izpildvaras procesā.3
Piemērojot šos modeļus ES, demokrātijas deficīta kontekstā pēc konkurējošās demokrātijas valdības modeļa jau agrāk tika uzskatīts, ka, pirmkārt, Eiropas Parlamentam jābūt tieši ievēlētam; otrkārt, Parlamentam jābūt piešķirtām vairāk varām ES likumdošanas procesā un ES izpildvaras (Komisijas) izveidē. Parlamenta tiešas vēlēšanas tika ieviestas, ar institucionālajām reformām tam tika piešķirta lielāka vara likumdošanas procesos attiecībā pret Padomi, kā arī Komisijas prezidenta izvēlēšanās procesā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas Savienība un nacionālo partiju sistēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/993788

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties