Andrea Mantenjas un Domeniko Girlandajo glezniecība (kopīgais un atšķirīgais)

Vienu no Mantenjas slavenākajiem darbiem „Jaunlaulāto zālei” (1471 -1474) griestu paneli Mantujas hercoga galmam pasūtīja Ludovico III Gonzaga, kurš vairākus gadus nodarbināja Mantenju. Darbs rada ilūziju par apļveida logu, kas paveras uz debesīm. Zemāk esošā kāzu kamera ir dekorēta, lai ierosinātu ceremoniālu paviljonu, un sienas ir krāsotas ar sarežģītiem arhitektoniskiem rotājumiem. Okuls ir uzgleznots tā, lai tas izskatītos pēc marmora, un to ieskauj vītne. Ilustrācijas no apakšas rada iespaidu par figūrām, kas skatās lejā acī, kamēr tajā un ap to pulcējas spārnoti ķerubi (eņģelis jūdaismā un kristietībā), abas atveres puses norobežo pāvs un augs podos.

Girlandajo gleznoja arī vairākus paneļa portretus ar zināmām identitātēm, piemēram, Džovannas Tornabuoni profilportretu, kas tika pasūtīts 1488. gadā.
Viņš kļuva par Lorenco Lieliskā galma mākslinieku, šīs sabiedrības portretistu un sadzīves ainu gleznotāju. Arī baznīcām domātajos un reliģiskām tēmām veltītajos gleznojumos ir bagātīgi portretēti gan Mediči, gan viņam radniecīgo dzimtu pārstāvji, kā arī galmam tuvie dzejnieki un filozofi. Ievērojamākie Girlandajo gleznojumi atrodas Florencē Sv. Trīsvienības Santa Trinita) baznīcas Sasēti kapelā (15. gs. 80. gadu 1. puse) un Sv. Marijas Jaunās (Santa Maria Novella) baznīcas kora telpā (1485-1490). Šie gleznojumi liecina, ka Girlandajo ir bijis lielisks kompozīcijas meistars un labs portretists. Darbus, kas veltīti Sv. Franciska, Sv. Marijas un Jāņa Kristītāja dzīvei, viņš būtībā pārvērš par svinīgām, ceremoniālām sava laika augstākās sabiedrības sadzīviskām ainām.
…