Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,65 (17%)
Cena ar atlaidi*:
17,83
Pirkt
Identifikators:282611
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 35 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Annotation    5
  Ievads    5
I.  Teorētiskā daļa.    7
1.  Jaunie mediji: sociālie tīkli    7
1.1.  Internets    7
1.2.  Sociālie tīkli    9
1.3.  Virtuālie sociālie tīkli    12
1.4.  Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija    14
2.  Ģimene, bērns un mediji    18
2.1.  Bērns ģimenē    18
2.2.  Bērna psiholoģiskā attīstība un vajadzības    21
2.3.  Bērnu jauno mediju lietošana    22.
II.  Praktiskā daļa.    26
3.  Pētījuma metode    26
4.  Pētījumā iegūtie rezultāti    27
5.  Secinājumi    48
  Nobeigums    51
  Izmantoto informatīvo avotu saraksts    53
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
• Aptaujāto bērnu vidū katrs otrais bērns sociālos tīklus sācis lietot 7-8 gadu vecumā. Šādu pašu vecumu minēja arī seši aptaujātie vecāki, kuru bērni ir sociālo tīklu lietotāji. Secinu, ka velkamas paralēles starp skolas gaitu uzsākšanu un iesaistīšanos sociālajos tīklos, jo visdrīzāk uz to viens otru pamudina klasesbiedri.
• Manāma sakarība, ka vairāk bērnu – sociālo tīklu lietotāju ir ģimenēs, kuru mājās ir datori, kas ir brīvi pieejami bērniem, tas ir – koplietošanas dators vai speciāli bērnam iegādāts dators.
Secinu, ka vecāki ar tehnoloģiju iegādāšanu savai atvasei, veicina to, ka bērns sāk lietot datoru. Pašam savs dators sākumskolas bērnam vairs nav nekas neparasts. Savukārt bērni, kuriem mājās nav pieejams dators, visticamāk, bez sociālajiem tīkliem, neapgūst arī citas datora lietošanas prasmes.
• Gan bērnu aptaujas rezultāti, gan vecāku atbildes intervijās liecina, ka daļa bērnu sociālo tīklu lietošanai visbiežāk izmanto portatīvo datoru. Dažiem bērniem ir jau iegādāti pašiem savi datori, bet citi izmanto koplietošanas vai vecāku datorus.
• Vienbalsīgi visi vecāki, kuru bērni lieto sociālos portālus, atbildēja, ka arī viņi ir sociālo tīklu lietotāji. Savukārt, tie vecāki, kuru bērni nelieto sociālos tīklus, arī paši tos nelieto. Varam secināt, cik liels spēks ir tam, kādu piemēru savam bērnam rāda vecāki. Lietojot sociālos tīklus mājās bērnu klātbūtnē vecāki kaut neapzināti, taču ļoti ietekmē un pamudina bērnu uz sociālo tīklu lietošanu.
• Daļa vecāku uzskata, ka atrašanās bērna “draugu lokā” ir labs veids kā sekot līdzi tam, ko bērns dara sociālajos tīklos. Vecāki apzinās pastāvošos riskus, tādēl viņi izmanto izdevību savu bērnu “pieskatīt” virtuālajā vidē, taču tā ir tikai daļēja, jo viņi redz tikai dažas bērna aktivitātes, kuras ir publiski pieejamas.
• Sākumskolas vecuma bērni ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji. 71% bērnu atzina, ka sociālos tīklus lieto katru dienu, un lielākā daļa tos lieto 2-3 stundas. Pēc vecāku domām bērni sociālajos tīklos pavada mazāk laika nekā to atzīst paši bērni. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vecāki paši baidās nosaukt reālo laiku, cik ilgi bērns pavada pie datora. Otra iespēja ir vecāku neziņa, jo bērni sociālos tīklus var lietot arī slepus, zinot, ka vecāki tiem var pārmest.
• Gandrīz trešdaļa bērnu sociālajos tīklos pavada sešas vai vairāk stundas. Speciālisti uzskata, ka šajā gadījumā jau būtu jāsāk raizēties par iespējamo atkarību, taču, ņemot vērā, ka dati iegūti ar anketas palīdzību, nav iespējams uzzināt paplašinātu informāciju par šo lietotāju citiem būtiskiem paradumiem un apstākļiem.
• Gan vecāki, gan bērni kā biežāko bērnu sociālo tiklu lietošanas vietu min “mājas”. Interneta kafejnīcas vai bibliotēkas vairs nav tik aktuālas kā varbūt agrāk. Mūsdienās bērniem tehnoloģijas tiek iegādātas arvien jaunākā vecumā, līdz ar to bērniem interneta lietošanai nepieciešamās tehnoloģijas ir pieejamas mājās un nav nepieciešams kaut kur doties ārpus mājas.
• Bērni kā galvenos sociālo tīklu lietošanas iemeslu min “lai atpūstos un izklaidētos” un “lai sazinātos ar cilvēkiem”. Vecāki uzskata, ka bērni tos lieto, lai sazinātos ar klasesbiedriem un draugiem. Šeit apstiprinās Maslova piramīdas viena no cilvēka vajadzībām – sociālās vajadzības, kuras izpaužas kā nepieciešamība pēc piederības, komunikācijas un draudzības.
• Vecāki nav informēti, ka bērni sociālajos tīklos sazinās arī ar nepazīstamiem cilvēkiem. Turpretī lielākā daļa aptaujāto bērnu atzina, ka kādreiz ir satikušies ar sociālajos tīklos iepazītu cilvēku. Tātad bērni to dara slepus, baidoties, ka vecāki pret to varētu iebilst. Pietrūkst stingrākas vecāku kontroles, lai zinātu, kur un ar ko bērns satiekas.
• Vecāki pārāk maz interesējas, ko bērns dara sociālajos tīklos un kādiem mērķiem tos izmanto. Ja vecāki būtu par visu informēti, viņu attieksme būtu citādāka, taču, nezinot situācijas patieso būtību, vairāk kā pusei jeb 60% aptaujāto bērnu vecākiem nav iebildumu, ka viņu bērns lieto sociālos tīklus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vecāku loma bērnu sociālo tīklu lietojumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/282611

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties