Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,01 (14%)
Cena ar atlaidi*:
18,47
Pirkt
Identifikators:577972
Vērtējums:
Publicēts: 24.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 48 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2004.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi    5
1.1.  Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu lietošana    6
1.2.  Sabiedriskās drošības ievērošana    10
1.3.  Blakusesošo īpašumu interešu ievērošanas noteikumi    12
2.  Būvniecības aprobežojumi    16
2.1.  Apgrūtinājumi, kas saistīti ar atsevišķu zemesgabalu apbūvi    18
2.2.  Dažādu interešu saskaņošana būvniecības procesā    26
2.3.  Īpašais būvniecības process atsevišķām būvēm    31
3.  Būvprojektēšana    33
3.1.  Būvprojektēšanas sagatavošana un izstrādāšana    33
3.2.  Būvprojekta saskaņošana    36
4.  Būvdarbu organizēšana    38
5.  Patvaļīga būvniecība un pašvaldības rīcība    41
  Kopsavilkums    48
  Anotācijas    52
  Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts    55
Darba fragmentsAizvērt

KOPSAVILKUMS
Analizējot juridisko literatūru, būvniecību regulējošos normatīvos aktus, kā arī tiesu prakses materiālus, var izdarīt šādus secinājumus:
1. Lietošanas tiesības aprobežojumi nozīmē to, ka īpašniekam jāatturas no zināmas lietošanas tiesībām vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi. Tātad, lietošanas tiesības aprobežojumus var klasificēt atkarībā no intereses, ko tie nodrošina, - tādi, kas noteikti jebkuras personas (publiskās), un tādi, kas darbojas konkrētas personas (privātās) interesēs. Publiskās intereses noteiktus lietošanas tiesību aprobežojumus nav iespējams grozīt, pamatojoties uz privātu vienošanos, tāpat publisko tiesību normu noteikumus nevar grozīt ar servitūtu nodibināšanu.
2. Par kultūras pieminekli atzītu ēku nojaukt nav pieļaujams, jo kā Civillikumā, tā Būvniecības likumā ietvertās vispārējās normas ir spēkā tiktāl, ciktāl tās norobežo likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” esošās speciālās tiesību normas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē kultūras pieminekļa stāvokļa bīstamība sabiedrībai un tā saglabāšanas iespējas.
3. Saistībā ar kultūras pieminekļu aizsardzību tika izdots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību. Šis likums nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei. Lai apstrīdētu šī likuma pantus, kuri attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi Rīgas dome vērsās Satversmes tiesā, kura pamatoti atzina, ka Rīgas vēsturiskā centra likums ierobežo Domes rīcības brīvību būvniecības jomā Rīgas vēsturiskajā centrā. Tomēr, tā kā Dome nav spējusi pildīt normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, Domes pastāvīgās funkcijas ierobežojums būvniecības jomā ir attaisnojams un pat nepieciešams. Tāpat Padome gan institucionāli, gan funkcionāli iekļaujas valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Rezultātā, tiesvedība tik izbeigta. Šis spriedums apstiprināja to, ka pašvaldība izturas bezatbildīgi pret tai deleģētajiem pienākumiem un tiesībām.
4. Saistībā ar sabiedrības drošības ievērošanu katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā. Saistībā ar būves uzturēšanu un lietošanu, ka kādam rodas zaudējumi, tad atlīdzības pienākumu nosaka Civillikuma normas.
5. Blakusesošo interešu ievērošanas principu var skart arī Rīgas domes iecerētā iekškvartālu apbūve. No esošās prakses autoram jāsecina, ka sabiedrība visdrīzāk reaģēs tikai tad, kad saistošie noteikumi un detālplānojumi tiks izdoti, kā arī būs sākusies būvniecība, kā tas ir Brīvības gatvē.
6. Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka gan speciālie likumi, gan pilsētas vai pagasta ģenerālplāns un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. Arī paši būvniecību reglamentējošie noteikumi vērtējami kā īpašuma iegūšanas un lietošanas aprobežojumi. Būvniecības aprobežojumu noteikšanā nozīmīgu lomu ieņem būvnormatīvi, bet diemžēl liela daļa to ir novecojuši, kā arī darbojas vēl no padomju laikiem.
7. Teritorijas plānojums kā efektīvs teritorijas attīstīšanas, nekontrolētas apbūves novēršanas līdzeklis var kalpot tikai tad, ja teritorijas plānošanu un būvniecību regulējošie normatīvie akti ir savstarpēji saskanīgi un nodrošina to, ka izlemt par konkrētu būvniecību var tikai, pamatojoties uz spēkā esošu teritorijas plānojumu.
8. Pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas regulē apbūvi jābūt izdotiem pamatojoties uz likumu, noteiktā kārtībā publicētiem un pietiekami skaidri formulētiem, lai persona varētu izprast savas tiesības un pienākumus. Saeima ar likumu “Par pašvaldībām”, Teritorijas plānošanas likumu un Būvniecības likumu ir pilnvarojusi pašvaldību noteiktā kārtībā izstrādātā un akceptētā teritorijas plānojumā paredzēt teritorijas attīstības iespējas un ierobežojumus, tostarp nekustamā īpašuma aprobežojumus. Līdz ar to minēto ierobežojumu noteikšana ar teritorijas plānojumu pašvaldības saistošo noteikumu veidā nav pretrunā ar Satversmi.
9. Spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros pastāv nepilnīgas teritorijas plānojuma kontroles iespējas, un tiešās pārvaldes iestāžu kontrole būtu padarāma efektīvāka arī teritorijas plānojuma sagatavošanas stadijā ar regulējumu, kas paredzētu šo iestāžu atsevišķu obligātu prasību iestrādāšanu teritorijas plānojumā, piemēram, jautājumos par konkrētu teritoriju apbūves nepieļaušanu vai ierobežošanu. Likums nepasaka, kādas sekas iestājas, ja pašvaldība ministrijas ierosinājumu neņem vērā, vai arī ir ticis konstatēts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums neatbilst rajona pašvaldības teritorijas plānojumam.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −42,85 €
Materiālu komplekts Nr. 1322641
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesiska rakstura problēmas un risinājumi būvniecības darbu saskaņošanas un uzsākšanas procesā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/577972

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties