Secinājumi un priekšlikumi
Analizējot diplomdarba teorētisko un praktisko daļu, izveidojās šādi secinājumi:
• skolēnu un skolotāja nepārtraukta mijiedarbība mācību procesā ietekmē arī personības vispārēju attīstību, kas ietver gan skolēnu psiholoģiskās, gan fiziskās un sociālās īpatnības;
• iepazīstot jaunākā skolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, veidojas priekšstats par to, kā pareizi audzināt konkrētus skolēnus un organizēt mācību procesu, nepieļaujot kļūdas. Arī veselīga dzīvesveida ietekmējošie faktori lielā mērā izkopj un pilnveido skolēnu personiskās īpašības;
• stundās, kurās tiek pielietotas sadarbības prasmju veicinošas metodes, skolēni iesaistās daudz aktīvāk, līdz ar to klases kolektīvs ir saliedētāks, un mācību vide pozitīvāka. Arī dabaszinībās apdāvinātākie skolēni spēj parādīt piemēru vājākajiem un palīdzēt sasniegt augstākus rezultātus;
• sadarbības prasme sākumskolā tiek attīstīta ar dažādu interaktīvo metožu pielietojumu: dialogs, prātavētra, situāciju analīze, spēles, darbs pāros un grupās. Teorētiski tika izpētīta katra no šīm metodēm, un autore secina, ka katra no nosauktajām metodēm veicina sadarbības prasmes un aktīvu iesaistīšanos mācību procesā arī dabaszinību stundu ietvaros;
• sadarbības prasmju veicinošas metodes nostiprina teorētiskās zināšanas praksē, māca dalīties ar savu pieredzi un strādāt komandā;
• tradicionālās mācību metodes skolēniem liekas garlaicīgas, nespēj ilglaicīgi noturēt to uzmanību un nepiešķir vēlmi aktīvi līdzdarboties;
• pirms sadarbības prasmju veicinošo metožu izmantošanas skolotājam pašam ir jāveic liels sagatavošanās darbs – jāpievērš uzmanība rūpīgai katras stundas daļas izplānošanai un jārod uzdevumi, kas spētu aizraut skolēnus, stimulētu radošumu, informācijas apmaiņas interesi un jaunu zināšanu gūšanu;
• skolotājam jāprot atrast individuālo pieeju katram, lai mācību rezultāti būtu pēc iespējas vienlīdzīgāki, kā arī jāpielāgojas jaunāko skolēnu vecumposma psiholoģisko īpatnību izpausmēm.
…
