Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:486850
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 37 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2009.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTĀCIJA    4
  IEVADS    7
  Pētījuma hipotēze    11
  Galvenie pētījuma jautājumi    11
  Literatūras izvēle un analīze    12
  Pētījuma mērķgrupa un pētījuma bāze    13
  Pētījuma novitāte un tā rezultātu praktiskais pielietojums    13
  Pētījuma rezultātā ir modelēts ilgstošas sociālās rehabilitācijas vadības modelis sodu izcietušām personām ar vardarbīgu uzvedību, kurš praktiski var tikt izmantots par pamatu alternatīvas sociālo pakalpojumu institūcijas izveidei Vidzemes reģiona teritorijā    13
  PAMATTERMINI    14
1.  SODU IZCIETUŠO PERSONU AR VARDARBĪGU UZVEDĪBU PROBLĒMU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS    15
2.  SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS JĒDZIENS UN TĀS VEIDI LATVIJĀ SODU IZCIETUŠĀM PERSONĀM AR VARDARBĪGU UZVEDĪBU    21
2.1.  Uzvedības korekcijas programma    28
2.2.  Atkarību ārstēšanas programma    34
2.3.  Dzīves skolas programma    37
3.  SODU IZCIETUŠO PERSONU ILGSTOŠAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMU VADĪBA ĀRVALSTĪS    43
4.  NOVADU SOCIĀLO DIENESTU UN PROBĀCIJAS DIENESTA LOMA SOCIĀLO REHABILITĀCIJAS PROGRAMMU VADĪBĀ SODU IZCIETUŠO PERSONU AR VARDARBĪGU UZVEDĪBU REINTEGRĀCIJAI SABIEDRĪBĀ    50
5.  SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS MĒRĶGRUPAS UN SPECIĀLISTU SKATĪJUMĀ    57
6.  ALTERNATĪVA ILGSTOŠAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS REALIZĒŠANAI – INOVATĪVS RISINĀJUMS MĒRĶGRUPAS INTEGRĀCIJAI SABIEDRĪBĀ    62
6.1.  Ilgstošas sociālās rehabilitācijas programmas vadības modeļa nepieciešamības pamatojums    68
6.2.  “Pusceļa māju” kā alternatīvas institūcijas izveide - ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības sniegšanai sodu izcietušām personām ar vardarbīgu uzvedību    75
  NOBEIGUMS    84
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    88
  PIELIKUMI    91
Darba fragmentsAizvērt

Sodu izcietušās personas ir viena no tām iedzīvotāju riska grupām, kura vistiešākā nozīmē ir pakļauta sociālai atstumtībai, un tāpēc jo svarīgāk būtu aktīvāk veikt šo riska grupas cilvēku atgriešanu sabiedrībā, līdz ar to kopumā nodrošinot mūsu sabiedrības drošumu un pilntiesīgu un kvalitatīvu sabiedrības locekļu atgriešanos kopienā.
Sociālo atstumtību var definēt dažādi, to var traktēt kā sociālās sasaistes zudumu. Atstumtības izpausme ir sabiedrības locekļu nevarība izmantot piedāvātās iespējas. Šo negatīvo procesu ietekmē cilvēki paliek ārpus resursu sadales mehānisma, ārpus varas attiecībām, ārpus kultūras un identitātes. Tas norāda uz iespēju trūkumu vairākās dimensijās- mājokļu jautājumos, veselībā, izglītībā, sociālajās attiecībās un līdzdalībā.[14,36]
Likumpārkāpēja sociālā rehabilitācija un integrēšanās sabiedrībā ir reāla, ja tajā iesaistās trīs puses-indivīds, valsts un sabiedrība.
Pirmkārt, tas ir atkarīgs no bijušā ieslodzītā, ja viņam ieslodzījuma laikā ir mainījusies vērtību sistēma un viņš vēlas iekļauties sabiedrības dzīvē, kā arī, ja viņam atjaunotas ieslodzījuma laikā zudušās sociālās prasmes un ir apgūtas zināšanas, kas veicina indivīda integrāciju jaunajā sociālajā vidē.
Otrkārt, tas ir atkarīgs no valsts, kas ar savas likumdošanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmas palīdzību rada apstākļus, lai nodrošinātu bijušā ieslodzītā pamatvajadzības (mājoklis, darbs, izglītība) un sociālo iemaņu atjaunošanu.
Un treškārt, tas ir atkarīgs no sabiedrības (kopienas, ģimenes, darbabiedriem, apkārtējās sociālās vides) gatavības pieņemt bijušo ieslodzīto savā vidū un atbalstīt viņa pozitīvos centienus.
Iztrūkstot kādam no šiem faktoriem, sociālā rehabilitācija un sociālā integrācija var izrādīties neveiksmīga. Bijušais ieslodzītais var nokļūt sociālā izolācijā un izmisuma spiests var dažkārt apzināti atkal nostāties uz likumpārkāpuma ceļa un agri vai vēlu atgriezties ieslodzījumā.
Savu gatavību risināt šos jautājumus Latvijas valsts ir izteikusi jau 1995.gadā, piedaloties pasaules valstu vadītāju sanāksmē Kopenhāgenā par sociālās attīstības jautājumiem. Vienkopus ar 116 valstu un valdību vadītājiem Latvijas valsts prezidents parakstīja Kopenhāgenas sociālās attīstības deklarāciju un darbības programmu. Tajā izstrādātā darbības shēmā vairākkārt uzsvērts, ka sociālā progresa sekmēšanai, taisnīgumam un cilvēku apstākļu uzlabošanai nepieciešams izveidot atbilstīgu fizisko un sociālo vidi, lai neizdevīgā stāvoklī esošas un viegli ievainojamas grupas tiktu iekļautas sociālajā attīstībā. Sanāksmes dalībvalstis apņēmās izveidot sociālās aizsardzības un atbalsta programmas, lai palīdzētu cilvēkiem, kas bijuši izslēgti no ekonomiskās darbības, tādējādi novēršot viņu sociālo izolētību vai apkaunojumu. Dalībvalstis apliecināja nepieciešamību izveidot nodrošinājumu noziedznieku, it īpaši jaunu noziedznieku, rehabilitācijai un reintegrācijai produktīvā nodarbinātībā un sabiedriskajā dzīvē pēc viņu atbrīvošanas.
Tomēr joprojām var apgalvot, ka mūsu valstī nav vienotas un stabilas sistēmas, kas nodrošinātu sodu izcietušo personu integrāciju sabiedrībā. Saņemtās palīdzības apjoms, kas pārsvarā aprobežojas ar materiāla naudas pabalsta veidu, neatrisina un neuzlabo situāciju, bet dod tikai īslaicīgu iespēju apmierināt visnepieciešamākās vajadzības, nesniedzot personai palīdzību tālāk pašai spēt sociāli kvalitatīvi pastāvēt.
Latvijā ir ļoti augsts ieslodzīto skaits, sodu izcietusī persona pēc atbrīvošanās no soda izciešanas iestādes, atkal un atkal nostājas uz noziedzības ceļa un nereti tam par iemeslu ir valstiskā mērogā sniegtās palīdzības neefektivitāte. Kā biežāk minamie cēloņi tam ir vājās sociālās palīdzības sniegšanas mehānisms un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepietiekamība un motivācijas trūkums, šo pakalpojumu neiekļaušana vienotā sistēmā.
Līdz likumdošanas aktos veiktajiem grozījumiem, Valsts Probācijas dienesta sniegtās postpenitenciārās palīdzības ietvaros klientam sniedza palīdzību dokumentu kārtošanā, nodarbinātības un mājvietas jautājumu risināšanā, kā arī tika piedāvāta iespēja piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās. Palīdzība tika sniegta sadarbībā arī ar nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūcijām. Pēc Valmieras probācijas dienestā gūtās informācijas, no 2004. gada janvāra līdz 2006. gada jūnijam palīdzība sadarbībā ar sociālajiem dienestiem tika sniegta 585 gadījumos, dienesta finansētu sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumi bija nepieciešami 269 klientiem, nodarbinātības jautājumi risināti 255 klientiem un dzīves vietas jautājums risināts 241 gadījumā. Šobrīd novadu sociālie dienesti vairumā aprobežojas ar neliela naudas pabalsta nodrošināšanu un dzīvojamās platības ierādīšanu, ja persona pirms notiesāšanas ir bijusi deklarēta konkrētā administratīvā teritorijā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −32,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1112221
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sodu izcietušo personu ar vardarbīgu uzvedību ilgstošas sociālās rehabilitācijas modeļa izveide Vidzemes reģionā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/486850

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties