KOPSAVILKUMS
Darbā “Skolotāja un pusaudžu iekšējās brīvības veidošanās kristīgās ārpusskolas nodarbībās” tika izpētīta un parādīta kristīgās mācības skolotāja un pusaudžu sadarbība īpašā vienas dienas pasākumā ārpus skolas. Teorētiskajā daļā tika apskatīts brīvības jēdziens un brīvības veidi Mārtiņa Veides, Aleksandra Studenta un citu autoru skatījumā. Tika izpētīti vairāki mūsdienu autoru darbi par cilvēka garīgo brīvību un tika skaidrots jēdziens: „Iekšējā brīvība”. Kā galvenais teorētiskais pētījums, tika atspoguļota Akvīnas. Toma mācība par brīvība, kas ir vērsta uz vērtību. Lai izprastu pusaudžu vajadzības un veicinātu viņu attīstību, tika izpētītas šī vecuma posma psiholoģiskās īpatnības. Saskaņā ar izvirzītajiem uzdevumiem, tika izpētītas kristīgās mācības skolotāja prasmes un personības īpašības, kas ir nepieciešamas, lai izglītotu un audzinātu pusaudžus.
Darba praktiskajā daļā tika veikta tieša pusaudžu novērošana. Tika analizēta skolotāja līdzdalība pasākumā un sadarbība ar pusaudžiem. Ar anketas palīdzību tika novadīta aptauja, lai iepazītu skolotāja un skolēnu savstarpējās attiecības, kurās tika novērota iekšējās brīvības veidošanās skolēniem. Konkrēti tika pētīts, vai skolotājs spēj palīdzēt pusaudžiem apzinīgi izvairīties no ļauna un brīvi izvēlēties patiesas vērtības, ja ārpusskolas kristīgās nodarbībās darbojas kā līdzvērtīgs tikumiski kvalitatīvs partneris?
Skolotāja līdzdalība vienas dienas pasākumā izveidojās par vislabāko pedagoģisko praksi, jo pasākumā tika izmantotas vairākas jaunas interaktīvās metodes darbam grupā – darbnīcās, kā arī dažas metodes individuālām nodarbībām. Par dienas centrālo notikumu katrā pasākumā bija lūgšana “Kristīgais desants”.
Lūgšanas akcijas rezultāti uzreiz netika noteikti, jo dienas plānā bija vēl tikšanās par reliģiskajiem jautājumiem un praktiskā līdzdalība dievkalpojumā. Dieva atziņa tika atstāta pašu jauniešu ziņā. Paredzot, ka viņi izmantos visu prāta un sirds potenciālu, lai personīgi piedzīvotu tikšanos ar Radītāju. Ka viena no galvenajām vērtībām tika apliecināta ekumeniska nostāja lūgšanās un nodarbībās. Nodarbībās nenotika nekāda dogmātiskā mācīšana, jo tas ir pretrunā ar ekumenismu. Tika apliecināta tolerance tiem pusaudžiem, kuri atšķīrās savos uzskatos. Ar labvēlīgu attieksmi un humoru tika interpretēta dažu dalībnieku neprasme piedalīties lūgšanā un dievkalpojumā. Dažreiz tika jautāts: “Nu, vai nenomirāt no garlaicības?” Lai veicinātu efektīvu iekšējās brīvības apliecināšanu attiecībās ar skolotāju, tika rīkotas pie kopīga galda. Dažreiz tika pieaicinātas svešas personas, par kuru tikumību un veselīgo reliģiozitāti bija agrāk zināms. Ļoti vērtīgas bija diskusijas un debates par ētiskiem jautājumiem, par dzīves jēgu un pieaugušo dzīves problēmām. Šādas sarunas, bija veiksmīgs kopsavilkums visam, kas tika piedzīvots dienas gaitā.
Kā ieguvumu no šiem pasākumiem var pieminēt izglītošanos un prasmi darboties mērķtiecīgi. Skolotāja darbošanās veids, kas tika pietuvināts liberālajam reliģijas pedagoģijas modelim, veicināja pusaudžu pozitīvu attieksmi un uzticēšanos skolotājam. …
