Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
4,08 (19%)
Cena ar atlaidi*:
17,40
Pirkt
Identifikators:876347
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Autora vēstījums pirmās personas “es” formā    7
1.1.  Novele “Svētā Vendelīna kalpones nāve”    8
1.2.  Novele “Vecais latvietis Stokholmas šērās”    11
1.3.  Romāns “Pie teiksmotā ezera”    12
1.4.  Romāns “Dvēseļu rēgi Zvaigžņu kalnā”    15
2.  Raksturīgie vīriešu tēlu tipi Kārļa Ieviņa prozā    17
2.1.  Izglītotie ideālisti , romantiķi    17
2.1.1.  Guntis    17
2.1.2.  Silnieks    19
2.1.3.  Vilis Apogs    21
2.1.4.  Ēriks    24
2.2.  Avantūristi un uzdzīvotāji , humoristiskie tēli    25
2.2.1.  Putras Dauķis    25
2.2.2.  Vēžu Ķēniņš    29
2.2.3.  Spožais Žanis    31
2.3.  Mācītāju tēli    32
2.3.1.  Jaunais mācītājs    32
2.3.2.  Grēcīgais mācītājs    34
2.4.  Vienkāršo lauku vīriešu tēli    36
2.4.1.  Roberts    36
2.4.2.  Loba    38
2.4.3.  Arnolds    39
2.4.4.  Jānis    40
2.4.5.  Veco kalpu tēli    42
3.  Raksturīgie sieviešu tēlu tipi Kārļa Ieviņa prozā    43
3.1.  Izglītotās sievietes    44
3.1.1.  Daila    44
3.1.2.  Lindgrena kundze    46
3.1.3.  Lūcija    47
3.1.4.  Aina    48
3.2.  Vienkāršo lauku sieviešu tēli    50
3.2.1.  Lienīte    50
3.2.2.  Mīle    52
3.2.3.  Vecā Švarcvaldes zemniece    54
3.2.4.  Maija    55
  Tēzes    57
  Avoti    64
  Izmantotā literatūra    65
  Summary    66
Darba fragmentsAizvērt

Mani Kārlis Ieviņš ieinteresēja ar savu savdabīgo personību , talanta daudzpusību . Jau Latvijas brīvvalsts laikā (1938) Līgotņu Jēkabs Kārli Ieviņu nosauc par “ (..) triju rožu bruņinieku – tas ir dzejnieku , prozaiķi un dramaturgu”.2
Bez tam Ieviņš aktīvi darbojies žurnālistikā , strādājis par skolotāju Jaunpilī , veicinājis diplomātiskos un kultūras sakarus starp Latviju un Zviedriju . Zviedrijā pazīstami viņa latviešu tautasdziesmu tulkojumi no latviešu valodas uz zviedru valodu . Ieviņš rakstījis par zviedru literatūru latviešu valodā , iepazīstinot latviešu lasītājus ar Selmu Lāgerlēvu , Verneru fon Heidenstamu , Knutu Hamsunu , Frederiku Brēmeri , Augustu Strindbergu , Jūnasu Almkvistu u.c. . 1929.gadā Zviedrijas valdība Kārlim Ieviņam piešķir savas valsts atzinības zīmi – Ziemeļzvaigznes ordeni . Kārlis Ieviņš bijis arī gleznotājs (Juris Tārs apzinājis vairāk nekā 600 rakstnieka gleznu ) un vijoļbūves meistars , viņš pats arī vijoli spēlējis .
Lasot dažādus latviešu literatūras vēstures izdevumus , rodas priekšstats , ka Ieviņu literatūrpētnieki nav īpaši atzinuši , it kā piemirsuši . Tam par iemeslu varētu būt fakts , ka Latvijas brīvvalsts laikā , pirms padomju okupācijas , literatūrā darbojas ļoti daudz talantīgu rakstnieku , iznāk liels daudzums stāstu krājumu un romānu . Lielajā rakstnieku plejādē īpašu ievērību spēj izpelnīties tikai paši talantīgākie , veiksmīgākie , savdabīgākie rakstnieki .
Plašāku pētījumu par Kārļa Ieviņa dzīvi un daiļradi publicē E. Anševics – Aistars Luda Bērziņa sastādītajā “Latviešu literatūras vēstures” 5.sējumā (1936) . Apjomīgu pētījumu par rakstnieka daiļradi publicē literatūrzinātnieks J. Čākurs žurnālā “Karogs”(1988. Nr. 3;4 ) , kā arī J. Kalniņš romāna “Putras Dauķis” priekšvārdā (1988) .
Bakalaura darba aktualitāti nosaka tas , ka Ieviņa biogrāfija un literārais devums ir maz pētīts , līdz šim pienācīgi nenovērtēts . Vēl neapgūts ir Ieviņa kā rakstnieka un gleznotāja devums Latvijas un Zviedrijas kultūras attīstībā . Nav izpētīta virzienu un žanru problemātika Kārļa Ieviņa prozas darbos . Šeit rodama viela tālākiem pētījumiem , jo rakstnieka darbos saskatāmas dažādu literatūras virzienu ietekmes (romantisma , reālisma , psiholoģiskā reālisma , teiksmainā reālisma , kritizētāja reālisma , pozitīvisma ) ; problemātiski Ieviņa darbus ievietot kādā konkrētā literatūras žanrā . Pats rakstnieks par virzienu problēmu savos daiļdarbos “Atziņās”(1924) raksta :
“Esmu stūrgalvis , kas iet arvienu pats savu ceļu un citiem , vispārībai , virzieniem piemēroties nevaru .”1
Bakalaura darba izpētes objekts ir Kārļa Ieviņa garstāsts “Guntis un Daila” , noveles “Grēcīgie svētceļnieki” , “Vecais latvietis Stokholmas šērās” , “Svētā Vendelīna kalpones nāve” , romāni “Pie teiksmotā ezera” , “Putras Dauķis” , “Sidraba birzs” , “Dvēseļu rēgi Zvaigžņu kalnā” , “Saules dārzā” , “Mājas ezermalē” .…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Raksturīgie tēlu tipi Kārļa Ieviņa prozā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/876347

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties