Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Sižeta veidojuma īpatnības Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona novelēs

     Novērtēts!

    Diplomdarbs85 Literatūra

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,85 (13%)
Cena ar atlaidi*:
12,35
Pirkt
Identifikators:895444
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 68 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Sižetiskā kāpinājuma veidojums J. Ezeriņa un E. Ādamsona psiholoģiskajās un anekdotiskajās novelēs    6
1.1.  Atkārtojumu izmantojums    6
1.2.  Kontrasta nozīme    9
1.2.1.  Parādību kontrasti    9
1.2.2.  Portretu kontrasti    12
2.  Detalizācija noveļu tēlu veidojumā    15
2.1.  Portretdetaļu funkcijas    15
2.2.  Laiktelpas detaļu loma tēlu atklāsmē    24
2.3.  Sīkumu ornamentfunkcija noveļu mākslinieciskās telpas zīmējumā    32
3.  Komiskā paņēmieni J. Ezeriņa un E. Ādamsona noveļu sižetos    37
3.1.  Personāža portretējuma un situāciju hiperbolas    37
3.1.1.  Pārspīlējums personāža izskatā    37
3.1.2.  Hiperbolizācija varoņu uzvedībā un rakstura iezīmēs    39
3.1.3.  Situāciju hiperbolas    44
3.2.  Pārpratumu un nejaušību dinamika    46
3.3.  Asprātības salīdzinājumu veidojumā    49
3.4.  Karnevalizācijas iezīmes    57
4.  J.Ezeriņa un E. Ādamsona ironijas līdzekļi    61
4.1.  Ironijas objekts    61
4.2.  Ironijas līdzekļi psiholoģiskajās un anekdotiskajās novelēs    62
5.  Relativitātes princips situāciju un personāža emociju atveidojumā    65
5.1.  Relativitāte personāža emociju atklāsmē    65
5.2.  Situāciju relativitāte    75
  Nobeigums    78
  Secinājumi    79
  Avotu un izmantotās literatūras saraksts    82
  Annotation    85
  Pielikumi    86
Darba fragmentsAizvērt

1. Sižetiskā kāpinājuma veidojums J.Ezeriņa un E.Ādamsona psiholoģiskajās un anekdotiskajās novelēs


E.Ādamsona un J.Ezeriņa novelēm raksturīga lakoniska izteiksme (uzsvērts īsums), iespaidīgs nobeiguma efekts vai negaidīts pavērsiens [42;216]. E.Ādamsona noveļu sižeta pamatā tiek akcentēts kāds neparasts personāža iekšējs komplekss, dažādu slimīgu izjūtu pakāpenisks pieaugums, vissīkāko izjūtu fiksācija, nevis notikums vai varoņu savstarpējās attiecības. Kulminācijas punkts reizē ir arī noveles atrisinājums [42;.220]. Bieži vien kulminācijas brīdi veido masku krišanas rituāls, tādā veidā tiek atklāts varoņa iekšējais komplekss, „smalkā kaite”. Savukārt J.Ezeriņa noveļu priekšplānā ir kāds ārkārtējs notikums, situācija, kas spēcīgi ietekmē galveno varoņu izturēšanos. Daudzās J. Ezeriņa novelēs (tāpat kā E. Ādamsona krājumā) kulminācijas brīdis sakrīt ar noveles atrisinājumu. Kāpinājuma posmus veido precīzi ievērots ritms – „sākumā lēna, pēc tam arvien paātrināta ārējo detaļu fiksācija”[42;221]. Kāpinājuma ritms tiek ievērots ar divu galveno paņēmienu starpniecību:
1) atkārtojums;
2) kontrasts.


1.1. Atkārtojumu izmantojums


Atkārtojumi palīdz radīt nepieciešamo noskaņu, atklāt tēla pārdzīvojumu, kā arī pastiprina iespaidu, saista lasītāja uzmanību [27;46]. E. Ādamsona novelēs atkārtojuma posmi tiek iezīmēti daudz spilgtāk.Tie ir viegli pamanāmi noveles sižetā. Savukārt J.Ezeriņa novelēs kāpinājums ar atkārtojuma paņēmienu tiek izcelts daudz retāk, atkārtojumam J.Ezeriņa novelēs netiek ierādīta noteicošā loma sižetiskā kāpinājuma veidojumā, kā tas vērojams E.Ādamsona novelēs. Visbiežāk atkārtojumi tiek izmantoti, pieaugot galveno varoņu izjūtu, emociju intensitātei, tuvojoties kulminācijai. E.Ādamsons atkārtojuma paņēmienu izvēlas, lai uzsvērtu personāža „smalko kaiti”, sniegtu mājienu par psihiskas dīvainības saasināšanos. Vairākkārt tiek fiksētas detaļas, kas provocē „smalkās kaites” atklāšanos. Piemēram, Emīla Kalna (novelē „Stāsts par nagu”) izjūtas saasinās un tuvojas izšķirīgajam brīdim, vēstītājam trīsreiz uzsverot viņa iekšējo kompleksu, kuru nav iespējams pārvarēt (skat.1.pielikumā). Rādīdama krāšņākos tauriņus, Vilma Serde neizprot, ka tādējādi izraisa negatīvas emocijas blakussēdētājā. Autors trīsreiz fiksē detaļu – nagu: „Pirksts ar plato četrstūraino nagu rādīja...”[1;144], un tālāk seko uzskaitījums, kas lasītājam tobrīd neliekas svarīgs, tomēr tam ir noteikta, ritmu uzturoša funkcija. Nozīmīga ir atkārtotā detaļa, respektīvi, nags, kas saasina rakstura emocijas un ļauj nojaust viņa turpmāko rīcību. Emīlu Kalnu interesē nevis tauriņi, bet gan pirksts ar plato, četrstūraino nagu. Kaut gan tas izraisa negatīvas sajūtas, tomēr reizē arī nepārprotami pievelk, liek spilgtāk apjaust savu kompleksu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sižeta veidojuma īpatnības Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona novelēs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/895444

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties