Praktiskā darba prasmes 5. un 6.klases ģeometrijas satura apguvē

SECINĀJUMI
1. Izpētot teorētisko literatūru un matemātikas skolotāju viedokli par praktiskā darba prasmēm, autore secina, ka praktiskā darba prasmes, kas cieši saistītas ar praktisko darbību, ietverot sevī roku veiklību, kā arī dažādu materiālu, darba rīku un instrumentu izmantošanu, ir jāattīsta skolēnos gan mācību vielas apguves laikā klasē, gan arī nodarbībās ārpus skolas un arī mājas uzdevumos.
2. Praktiskās prasmes cilvēks apgūst, tikai praktiski darbojoties. Ja cilvēks darbojas, viņš attiecīgo prasmi pilnveido. Sākot ar relatīvi vienkāršākām darbībām, tās attīstot un nostiprinot, ir iespējams jau tālākajā mācību procesā izmantot sarežģītākas pakāpes uzdevumus.
3. Praktiskā darba prasmju apgūšana ir laikietilpīgs process – gan sagatavošanās, gan darbību veikšana, gan analizēšana un iegūtā rezultāta apspriešana un izdiskutēšana. Tikai darbojoties, arī kļūdoties, pastāv iespēja, ka konkrētā darbība sekmēs cilvēka personības, zināšanu un prasmju attīstību..
4. Analizējot dažādu autoru, kā J. Mencis, J. Mencis seniors, I. France u.c., rakstīto par ģeometrijas satura apguvi, autore secina, ka, mācot ģeometrijas tēmas pamatskolā, jābalstās vairāk uz uzskatāmiem materiāliem, kā arī jāliek skolēniem pašiem darboties, tas ir, zīmēt, mērīt, veidot, izlocīt utt.
5. Atbildot uz pētījuma jautājumu, kā skolēnu teorētiskās zināšanas ģeometrijā pielietot praktiski reālajā dzīvē un kādi uzdevumi būtu jāizvēlas matemātikas stundās, mācot ģeometrijas saturu, lai 5. un 6. klases skolēni apgūtu praktiskā darba prasmes, autore norāda uz to, ka atlasītie praktiskie uzdevumi pilnveido skolēnu praktiskās prasmes. Novērojumi stundās liecina, ka šādi uzdevumi var piesaistīt skolēnu interesi matemātikai, attīsta telpisko domāšanu, palīdz uztvert apgūstamo vielu, nostiprina teorētiskās zināšanas, pielietojot tās praktiskās darbībās.
6. Analizējot uzdevumu aprobācijas novērošanas datus, autore secina, ka, pildot šajā pētījumā atlasītos uzdevumus, skolēni pilnveido tādas prasmes kā
garuma prognozēšana, izmantojot acumēru;
garuma noteikšana, izmantojot dažādu palīglīdzekļus (auklu, lineālu utt.);
sadarbošanos savā starpā;
telpiska ķermeņa veidošana un zīmēšana;
dažādu mērījumu veikšana;
laukumu un tilpumu aprēķināšana;
darba plānošana;
sava darba prezentēšana;
laukuma aprēķināšana dabā;
telpas plāna zīmēšana utt.
7. Apkopojot skolotāju anketā iegūtos datus, autore secina, ka, pildot uzdevumus praktisko prasmju pilnveidošanai, skolēni saskata saikni starp matemātiku un reālo dzīvi, kas ļauj labāk saprast veicamos aprēķinus.…