Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,87 (18%)
Cena ar atlaidi*:
17,61
Pirkt
Identifikators:119701
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vispārīgie jautājumi    5
2.  Nekustamā īpašuma aprakste, novērtēšana, pārvaldīšana    9
3.  Nekustamā īpašuma izsole    17
3.1.  Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana    17
3.2.  Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums    18
3.3.  Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena    20
3.4.  Nekustamā īpašuma izsoles gaita    23
3.5.  Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana    31
4.  Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā un tā salīdzinājums ar piespiedu nekustamā īpašuma izsoli    38
5.  Tiesu prakse lietās, kas saistītas ar nekustamā īpašuma izsolēm    49
6.  Secinājumi un priekšlikumi    54
7.  Anotācija angļu valodā    57
8.  Anotācija franču valodā    58
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Bakalaura darba rezultātā autors izvirza sekojošus secinājumus un priekšlikumus:
1) Civilprocesa likuma 1. pielikumā uzskaitīti ne tikai mantas veidi un atsevišķi priekšmeti, uz kuriem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem, bet arī norādīts to atstājamais daudzums. 1. pielikumā dotais mantas uzskaitījums ir pilnīgs, to nedrīkst ne sašaurināt, ne paplašināt.
2) Civilprocesa likuma 604. pantā ietvertā norma nosaka, ka nekustamā īpašuma novērtēšanu veic sertificēts vērtētājs. Šī likumā ietvertā norma parāda to, ka nekustamā īpašuma novērtējumam jābūt patiesam un maksimāli objektīvam, nosakot nekustamā īpašuma vērtību.
3) Vērtējot nekustamo īpašumu, sertificēts vērtētājs nekad nenosaka īpašuma cenu, bet tikai noskaidro tā vērtību.

4) Grozīt Civilprocesa likuma 606. panta otro daļu, papildinot to pēc frāzes laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ar „un papildus kādā no lielākajiem laikrakstiem.”
5) Civilprocesa likuma 607. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma, jāpapildina, nosakot, ka šim iemaksātam nodrošinājumam izsoles dienā jābūt ieskaitītam tiesu izpildītāja kontā un maksājuma uzdevumu nevar uzskatīt par iemaksu depozīta kontā, ja noteiktā nodrošinājuma summa nav ienākusi tiesu izpildītāja depozīta kontā.
6) Pircējam, kurš izsolē nopircis nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā tiesu izpildītāja depozīta kontā jāiemaksā nosolītā summa. Ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu no viņa penākušos naudas summu, tad viņš zaudē tiesības uz nekustamo īpašumu un zaudē arī savu iemaksāto nodrošinājumu. Pircēja iemaksātais nodrošinājums tiek pievienots pie kopējās par īpašumu saņemamās summas. No vienas puses, tas nav tiesiski, ja persona, kura vēlejusies iegādāties nekustamo īpašumu, iemaksā nodrošinājumu, tomēr vēlāk atsakās no šī īpašuma, un iemaksātā nodrošinājuma summa viņai netiek atgriezta, tomēr, no otras puses, šajā gadījumā piemērojamas Civillikumā noteiktās saistību tiesību neizpildīšanas sekas.
7) Civilprocesa likuma 607.1 panta grozījumi, ar kuriem nolemts atcelt tiesu izpildītāja sastādītā izsoles sākumcenas aprēķina institūtu un par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ņemt vērā tikai sertificētā eksperta noteikto piespiedu pārdošanas cenu, gadījumā, ja bijušas vairākas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās piespiedu pārdošanas cenas. Līdz ar to Civilprocesa likums vairs neparedzēs ņemt vērā hipotekāro kreditoru prasījumus, jo to apmērs vairs vispār neietekmēs izsoles sākumcenu. Tādejādi tiks būtiski aizskartas hipotekāro kreditoru ar likumu aizsargātās intereses un zudīs hipotēkas jēga kā tāda, ja zemesgrāmatā būs ierakstīts nodrošinātais prasījums, kas ir lielāks par sertificēta eksperta noteikto piespiedu pārdošanas cenu. Akceptējot šādu nostāju, gadījumos, ja kāds tiesu izpildītājs rīko nekustamā īpašuma piespiedu izsoli, tad hipotekārajam kreditoram zūd iespēja apmierināt savu prasījumu pilnā apmērā. Līdz ar to nākotnē hipotekārajiem kreditoriem būs ļoti rūpīgi jāseko līdzi, vai parādniekam nav arī citas parādsaistības, kuras viņš nepilda un tās tiek piedzītas piespiedu kārta rīkojot nekustamā īpašuma izsoli. Līdz ar to, tiesu izpildītāja sastādītā izsoles sākumcenas aprēķina institūta atcelšana nav taisnīga attiecībā pret kreditoriem un apdraud hipotēkas kā institūta turpmāku izmantošanu.
8) Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likuma 602.panta trešajā daļā, aizstājot vārdu „solīšanā” ar vārdiem „solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu”, jo iepriekš Civilprocesa likuma 602.panta trešā daļa piešķīra hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ekskluzīvas tiesības piedalīties solīšanā, neiemaksājot nodrošinājumu, kas nepamatoti deva šīm personām priekšrocības salīdzinājumā ar citiem potenciāliem pircējiem.
9) Taču noteikt maksimālo apmēru nav bijis nepieciešams, jo izanalizējot tiesu praksi, autors secina, ka lielākoties tiesu izpildītāji par izsoles soli izvēlas noteikt vienu procentu, izņēmuma gadījumos, kad, piemēram, izsolē pieteikušies tikai divi pretendenti, tiesu izpildītājs dod priekšroku lielākam solim, kas tomēr nav lielāks par diviem procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas, tādejādi sekmējot nekustamā īpašuma pārdošanu par maksimāli augstāku cenu vai arī lai pēc iespējas lielākā mērā apmierinātu kreditoru prasījumus.
10) Civilprocesa likuma 614. panta normas lakoniskais formulējums nepieļauj tās paplašinātu iztulkošanu. Likumdevējs skaidri noteicis, kādi apstākļi var būt par pamatu nekustamā īpašuma atzīšanai par nenotikušu.
11) Lietās par izsoles akta apstiprināšanu, tiesu izpildītājam ir jāievēro sacīkstes princips, kas ietver pierādījumu vākšanu un iesniegšanu tiesā, kā arī mutvārdu un rakstveida paskaidrojumu iesniegšanu tiesai, jo tikai pamatojoties uz tiem tiesa var izvērtēt, vai izsoles akts ir apstiprināms vai nav. Tas izriet arī no klasiskās izpratnes par pušu sacīksti civillietās – „pušu tiesiskās attiecības tiesa izspriež tikai uz to pierādījumu pamata, kuras ir iesniegušas pašas puses”. No iepriekš minētā jāsecina, ka tiesu izpildītājs, lai arī civillietās skaitās tikai kā pieteicējs, faktiski atbilst puses (prasītāja) jēdzienam Civilprocesa likuma izpratnē.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/119701

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties