Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Pašnāvības fakta socioloģiskās interpretācijas un sociālā konteksta problemātika. Latvijas piemērs

     

    Diplomdarbs48 Socioloģija

21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:607584
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 38 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.1.1.  Pašnāvības fakta socioloģiskās interpretācijas problemātika    5
1.1.  Pašnāvības definīcija un tipi    5
1.2.  Pašnāvības fakta konstatēšana    12
2.  Pašnāvības sociālais konteksts    17
2.1.  Dzimums    17
2.2.  Imitācija jeb atdarināšana    19
2.3.  Psihe    21
2.4.  Vecums    22
2.5.  Nodarbinātība un ienākumi    24
2.6.  Modernizācija    26
2.7.  Sociālā integrācija    28
3.  Latvijas piemērs: situācijas analīze laikaposmam no 1990. – 1999.g.    33
  Nobeigums    44
  Tēzes    45
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    47
  Annotation    50
Darba fragmentsAizvērt

Dotā bakalaura darba iecere saistīta ar sabiedrībā aktuālu, bet plaši neapspriestu tēmu – pašnāvību jeb suicīdu. Temata izraudzīšana saistīta ar sekojošiem iemesliem: pirmkārt, ikviens no mums ir potenciāls pašnāvnieks. Kā apgalvo grāmatas “Suicīds un masu suicīds” autors Dž.Merlo, aptuveni 80% cilvēku atzīst, ka kaut reizi dzīvē ir “spēlējušies” ar domām par pašnāvību.1 Tas, kādēļ daudzi izšķiras par tik šķietami pretdabisku lēmumu, izrādījies grūts jautājums zinātniekiem jau kopš 19.gs. un līdz pat mūsdienām. Otrkārt, uzmanību piesaistīja pašnāvību skaita krasais pieaugums Latvijā pēc neatkarības iegūšanas, t.i., 1990-o gadu sākumā. Liek padomāt arī tas, ka Latvija pasaulē ieņem vienu no pirmajām vietām pašnāvību skaita ziņā.
Problēmas izpēte tika uzsākta jau III kursā izstrādātajā darbā “E.Dirkheima pašnāvības teorija – tās nozīme socioloģijā”. Tā ietvaros tika apzināta par klasisku uzskatītā E.Dirkheima pašnāvību koncepcija, kā arī izgaismota tās radītā diskusija starp sociologiem un psihologiem laikā no 19.gs. beigām līdz II pasaules kara sākumam.
Šī bakalaura darba mērķis ir paplašināt priekšstatu par pašu pašnāvības jēdzienu, par šīs parādības sociālo kontekstu un iespējamiem cēloņiem, kā arī aplūkot situāciju Latvijā laikā no 1990.gada līdz 1999.gadam kā praktisku piemēru.
Pašnāvība, būdama dažādu zinātņu izpētes objekts, savu būtību un izpausmi nemaina. To, kādu pamatojumu tai saskata sociologs vai psihologs, nosaka pieeja, kuru viņš pārstāv. Arvien biežāk un jau no 20.gs. sākuma zinātnieku aprindās izskan doma, ka pašnāvību pētniecībai vairāk piemērota interdisciplināra pieeja. Arī šo darbu nevar nosaukt par pilnīgi socioloģisku. Tā pieeja drīzāk ir problēmas mikrosociāls tvērums, kurā pievērsta uzmanība gan sociāliem, gan psiholoģiskiem aspektiem. Izmantoto materiālu klāstā ir gan fundamentāli avoti (E.Dirkheima, K.Meningera darbi), gan periodika, gan statistikas dati no Valsts Centrālā Statistikas biroja un Valsts Tiesu Medicīniskās Ekspertīzes centra. Plaši pielietotas arī socioloģijas vārdnīcas un enciklopēdijas. Priekšroka tika dota jaunākajai literatūrai – tai, kas publicēta 1990-os gados.
Darbs sastāv no trijām nodaļām. Vispirms aplūkota pašnāvības jēdziena socioloģiskā interpretācija, pievēršot uzmanību arī parādībām, kuras ikdienas izpratnē netiek tieši saistītas ar suicīdu – alkoholismam, narkomānijai, riskantiem sporta veidiem, asociālai uzvedībai, askētismam un hipohondrijai kā suicidālai uzvedībai, kas netiešā veidā norāda uz vēlmi sevi nogalināt. Saistībā ar sabiedrībā izraisīto diskusiju par eitanāzijas legalizēšanu, tiek risināts jautājums par to, cik pamatoti šis fenomens tiek dažkārt pielīdzināts pašnāvībai. Suicīda interpretācijas jeb definēšanas nozīme uzsvērta runājot par šī fenomena konstatēšanas problemātiku. Jau kopš E.Dirkheima pētījuma izraisījies disputs par oficiālās statistikas validitāti zinātniskajās aprindās turpinās vēl joprojām. Viedokļi ir pilnīgi pretēji, piemēram, var minēt Dž.M.Atkinsona koroneru “veselā saprāta teoriju”, saskaņā ar kuru pašnāvības definīcija ir atkarīga no subjekta priekšstatiem par to, kas ir pašnāvība, un B.Peskosolido uzskatus, kura statistiku pieņem par labāko pamatu suicīda teorijas veidošanai. Mēģinājums papildināt statistikas sniegto informāciju izpaužas, kā psiholoģijas un sociālo zinātņu metodoloģijas apvienošana pētījumos – intervijas ar pašnāvību mēģinātājiem, suicidālās ideācijas aptaujas un psiholoģiskās autopsijas metode.
Darba loģiskā turpinājumā, balstoties uz dažādu zinātnieku pētījumu rezultātiem, veikts pārskats par suicīda kontekstu (galvenokārt, liekot uzsvaru uz sociāliem faktoriem, bet uzskatāmībai minot arī psiholoģiskos) un iespējamiem cēloņiem – dzimumu, vecumu, psihes īpatnībām, atdarināšanu, bezdarbu un ienākumiem, modernizāciju un sociālo integrāciju. Vienlaikus analizēta izteikto pieņēmumu pamatotība, salīdzinot dažādus viedokļus (pamatā klasisko E.Dirkheima koncepciju un 20.gs. teorētiķu spriedumus), kā arī izmantojot pieejamos statistikas datus. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −51,45 €
Materiālu komplekts Nr. 1196564
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties