Limina

Pusaudžu gadi cilvēka dzīvē ir iespējams interesantākais un emocijām pārpildītākais
laiks. Uzaugot mākslas vidē, darba autoram bija iespēja šīs emocijas aplūkot un analizēt, pētot
gan dažādus mākslas stilus un veidus, kā agrāk mākslinieki izpaudās, “izlika sevi” un
pārveidoja savas emocijas mākslā. Arī autoram, iestājoties mākslas vidusskolā radās
padziļināta interese par cilvēka prātu un tā īpatnībām, konsekventi parādījās interese par
psiholoģiju un filozofiju. Šīs intereses radās tieši vides dēļ, varbūt pat konkrētās skolas, kurā
autors uzauga, tāpēc pabeidzot šo skolu bija vēlme iemūžināt piedzīvoto kādā darbā. Tā arī
radās kvalifikācijas darba ideja.
No vienas puses, šī ir mīlestības vēstule autora skolai, animācijā iemūžinot skolas
telpas, taču no otras puses, šis darbs ir mākslinieka iekšējās pasaules emociju un
pārdzīvojumu aplūkojums, kur iedvesma ir smelta gan no paša autora pieredzēm, gan redzot
savu kolēģu un draugu sajūtas. Savā ziņā šis darbs ir atsauce uz mūsdienu mākslinieka
emocionālo stāvokli, tas ir stāsts par iedvesmu un skaudību: emocijām, kuras vienmēr būs klāt
jebkura radoša cilvēka dzīvē.…