Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,44 (16%)
Cena ar atlaidi*:
18,04
Pirkt
Identifikators:879024
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 57 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Terminu skaidrojums    4
  Satura rādītājs    4
  Ievads    6
1.  Literatūras analīze    10
1.1.  Kuģu balasta ūdeņi kā ekoloģiska problēma Baltijas jūrai    9
1.1.1.  Svešzemju sugu izplatīšanās    9
1.1.2.  Kuģu balasta ūdeņi kā ķīmiskā piesārņojuma pārnēsātāji    13
1.2.  Normatīvo aktu prasības attiecībā uz balasta ūdeņu apsaimniekošanu    2
1.2.1.  Starptautiskās konvencijas un līgumi    2
1.2.2.  Eiropas Savienības normatīvie akti    8
1.2.3.  Latvijas Republikas normatīvie akti    8
2.  Darbā izmantotās pētījuma metodes    12
2.1.  Pārskatu – analītiskā metode    14
2.2.  Anketēšana    14
2.3.  Intervēšana    16
2.4.  Rezultātu apkopojums    17
3.  Balasta ūdeņu bīstamību sekmējošie faktori Baltijas jūrā    20
3.1.  Baltijas jūras baseina raksturojums    20
3.1.1.  Baltijas jūras ģeogrāfiskais un klimatiskais raksturojums   
3.1.2.  Baltijas jūras bioloģiskais raksturojums    22
3.1.3.  Kravu apgrozījumu tendences Baltijas jūrā un Latvijas lielajās ostās    22
3.2.  Balasta ūdeņu apsaimniekošanas prakse    22
3.2.1.  Balasta ūdeņu apstrādes metodes, to efektivitāte un pielietojamība    26
3.2.2.  Līdzšinējā starptautiskā pieredze balasta ūdeņu apsaimniekošanā    26
4.  Iespējamie risinājumi „izolēto” un piesārņoto balasta ūdeņu apsaimniekošanā Latvijā    29
4.1.  Situācijas novērtējums pirms Starptautiskās balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldības konvencijas ratifikācijas Latvijā    29
4.1.1.  Latvijas gatavība Starptautiskās balasta ūdeņu un nogulšņu konvencijas ratifikācijai    109
4.1.2.  Sabiedrības un speciālistu attieksme pret balasta ūdeņu radīto bioloģiskā piesārņojuma problēmu    109
4.2.  Latvijas lielo ostu darbība piesārņoto balasta ūdeņu pieņemšanā un apstrādē    34
5.  Nobeigums    42
6.  Literatūras saraksts    42
Darba fragmentsAizvērt

Balasta ūdeņu apsaimniekošanā ir būtiski šādi termini:
Balasta ūdeņi - ūdens, kas uzņemts uz borta kuģa galsveres, sānsveres, iegrimes, noturības un stiprības kontrolei;
Izolētais balasts – balasta ūdens iepildīts tankā, kas pilnīgi atdalīts no kravas un degvielas sistēmas, un, kas paredzēts tikai balasta pārvadāšanai;
Balasta ūdeņu pārvaldība - mehāniski, ķīmiski, fiziski, bioloģiski vai citi procesi, lai iznīcinātu, pārvietotu vai padarītu nekaitīgus kaitīgos ūdens organismus vai patogēnus balasta ūdenī vai nogulsnēs,vai novērstu to uzņemšanu vai nopludināšanu ar balasta ūdeņiem vai to nogulsnēm;
Balasta ūdeņu nopludināšanas kontroles rajons un Balasta ūdeņu uzņemšanas kontroles rajons - rajoni, kur īpašo okeanogrāfisko un ekoloģisko apstākļu dēļ nepieciešams pieņemt speciālas obligātas metodes, lai novērstu sabiedrības veselības traucējumus, bojājumus īpašumiem un videi, kas rodas no starptautiskas kaitīgo ūdens organismu un patogēnu ieviešanas ar balasta ūdeņiem;
Kaitīgie ūdens organismi un patogēni - kaitīige ūdens organismi vai patogēni, kuri ievadīti noteiktā jūras vidē, upju estuārijos vai saldūdenī var radīt bīstamību cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem vai ūdens organismiem, pasliktināt vai izjaukt bioloģisko daudzveidību vai radīt neatbilstību citiem likumīigem šo rajonu izmantošanas veidiem;
Invazīva suga - auga, dzīvnieka vai mikroorganisma suga, kas tīši vai netīši tiek pārvietota ar cilvēka palīdzību, kolonizē un izplatās jaunajās teritorijās noteiktā attālumā no tās;

Vietējās sugas - sugas, kuras teritorijā atrodas dabiski, un nav tīši vai netīši introducētas ar cilvēka palīdzību;
Introducēšana - tīša vai netīša sugas pārvietošana jaunā ekosistēmā;

Invāzija - ģeogrāfiska sugas izplatīšanās teritorijā, kuru tā iepriekš nebija pārņēmusi;
Fitoplanktons - brīvi peldošs zemāko augu, galvenokārt aļģu, kopums ūdens augšējos slāņos;
Zooplanktons - brīvi peldošs sīku ūdensdzīvnieku organismu kopums ūdens augšējos slāņos;
Bentoss - uz upju, ezeru, jūras u.c. ūdens objektu gultnes, kā arī gultnē dzīvojošie organismi (augi – fitobentoss; dzīvnieki – zoobentoss; baktērijas – bakteriobentoss)
Ar kuģniecību tiek pārvadātas 80% pasaules tirdzniecības preču un tiek pārvadāti apmēram 3-5 biljoni tonnu balasta ūdens visā pasaulē katru gadu. Balasta ūdens ir ļoti svarīgs mūsdienu kuģošanas drošībai un efektīvai vadīšanai, nodrošinot līdzsvaru un stabilitāti kuģiem bez kravas. Tomēr tas var radīt nopietnus draudus ekoloģijai, ekonomikai un veselībai .
Intensīvi pieaugot kuģošanas industrijai, palielinās balasta ūdeņu pārvadāšana, uzņemšana un izmešana. Katru gadu pāri pasaules jūrām un okeāniem tiek pārvadāti 13 līdz 14 miljardi tonnu balasta ūdens. Apmēram 7 tūkstoši dažādu sugu ir spējīgas iedzīvoties jaunā vidē, un katru devīto nedēļu kāda jauna suga okupē svešus ūdeņus. Šī invāzija ir ceturtais lielākais drauds dzīvībai okeānā, pirmie trīs ir pārmērīga zveja, piekrastes vides iznīcināšana un vides piesārņošana.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kuģu balasta ūdeņu izmešu radītais piesārņojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/879024

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties