Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,56 (18%)
Cena ar atlaidi*:
11,64
Pirkt
Identifikators:511370
Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 92 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2013.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  APZĪMĒJUMU SARAKSTS    5
  Ievads    6
1.  Pārstāvības un pilnvarojuma jēdzieni un tiesiskais regulējums    9
2.  Pārstāvības veidi komerctiesībās    23
2.1.  Sabiedrības ar ierobežotu atbildību likumiskā pārstāvība    24
2.2.  Līgumiskā pārstāvība    33
2.2.1.  Prokūra    34
2.2.2.  Parastā komercpilnvara    42
2.2.3.  Komercaģents    47
3.  Pārstāvības regulējuma salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm    59
3.1.  Pārstāvības regulējums Lietuvas Republikā    59
3.2.  Pārstāvības regulējums Vācijas Federatīvajā Republikā    64
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    69
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI    77
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Secinājums. Attiecībā uz pilnvarojuma jēdziena izpratni tiesību teorijā nav konsekvences, kā arī Latvijas normatīvajos aktos, nav dota izsmeļoša definīcija, ko saprot ar terminu „pilnvarojums”, lai tā vienlaikus aptvertu visus pastāvošos pilnvarojuma veidus dažādās tiesību nozarēs. Tas ir skaidrojums ar to, ka pilnvarojumam var būt ļoti daudz veidu attiecībā uz dažādām situācijām.
2. Secinājums. Mūsdienās pilnvarojuma būtība ir ieguvusi pavisam citu priekšstatu un jēgu, jo ar pilnvarojumu mūsdienās tiek saprasta personas rīcība citas personas vārdā, par to saņemot atlīdzību vai gūstot no šīm darbībām kādu nemateriālu labumu. Tātad bezatlīdzības pilnvarojuma būtība mūsdienās vairāk nav aktuāla, to apliecina DCFR un starptautiskie principi par kopējām līgumtiesībām Eiropā, kuros ir iestrādāts pilnvarojuma „atlīdzības” princips. DCFR piedāvātajā legāldefinīcijā par pilnvarnieku, ir pateikts, ka „(..)pilnvarnieks galvo, par zināmu samaksu, rīkoties principiāla vārdā, pamatojoties uz principiāla dotiem norādījumiem”. Līdz ar to secināms, ka bezatlīdzības pilnvarojums pusēm nav aktuāls un saistošs, toties, CL ir vairāk balstīts uz tā bezatlīdzības raksturu, tajā pašā laikā neizliedzot pusēm vienoties par zināmu samaksu. DCFR 2:102. pantā ir pateikts, ka „principiālam ir pienākums maksāt pilnvarniekam atlīdzību, ja pēdējais ir izpildījis pilnvarojuma līgumā noteiktos uzdevumus. Atlīdzība ir maksājama brīdī, kad ir spēkā tiesiskās saistības ar principiālu saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu un principiāls ir saņēmis rēķinu.” Šāda atlīdzības kārtība ir radikāli pretēja CL noteiktai kārtībai par atlīdzības maksāšanu pilnvarniekam, jo vienīgais pants, kas nosaka, ka pilnvarniekam ir tiesības saņemt atlīdzību ir CL 2311. - ja nav nolīgts citādi vai no uzdevuma ilguma vai citiem apstākļiem neizriet pretējais, atlīdzība pilnvarniekam maksājama tikai pēc uzdevuma nobeigšanas un pieprasīta norēķina nodošanas, no kura ir nepārprotami skaidrs, ka atlīdzība maksājama tikai uzdevuma nobeigšanas.
3. Secinājums. Jautājumi par privāttiesisko līgumu noslēgšanu, saistību pastiprinājumiem, līguma stabilitāti, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un daudz ko citu pēdējos 10–20 gados ir ļoti plaši analizēti starptautiskās konferencēs, zinātniskos centros, ES institūciju veidotās vai atbalstītās tiesību unifikācijas grupās. Plašu atzīšanu ELTP un DCFR, kas pagaidām ir izstrādāts kā projekts vienotai Eiropas tiesību sistēmai. Šie dokumenti nav ar saistošu spēku, taču tie atspoguļo ļoti autoritatīvu tiesībzinātnieku kolektīva darba rezultātus, kas balstās uz Eiropā dominējošiem uzskatiem, koncepcijām, risinājumiem. DCFR izpratnē ar pilnvarojumu saprot gadījumus, kad pilnvarojumu sniedz par zināmu samaksu, savukārt CL paredz pilnvarojumu gan kā bezatlīdzības, gan kā atlīdzības darījumu, līdz ar to autore prezumē, ka Latvijas civiltiesībās „pilnvarojuma” jēdziens tiek saprasts plašāk, nekā DCFR. Nav korekts DCFR paustais skaidrojums, ka „pārstāvis ir oficiāli pilnvarots (..) noslēgt līgumus”, šis termins būtiski sašaurina pārstāvja rīcības apjomu pilnvardevēja vārdā. Tā kā DCFR ir sagatavots ar mērķi, lai tā noteikumus izmantotu pēc iespējas vairāk dalībvalstis, tad nedrīkst aprobežoties tikai ar vienu konkrētu saistību tiesību jēdzienu – „līgums”, kas nav precīzs apzīmējums pilnvarojuma būtībai.
Priekšlikums I. Nepieciešams sniegt pēc iespējas precīzāku terminoloģiju, un DCFR precizēt, ka „pārstāvis ir oficiāli pilnvarots (..) noslēgt vienpusējus darījumus”.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,11 €
Materiālu komplekts Nr. 1331740
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Komersanta pārstāvības komercdarījumos teorētiskie un praktiskie aspekti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/511370

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties