SECINĀJUMI
1. Kopējā tirgus izveidošanas rezultātā ir palielinājies cilvēku dzīves līmenis un labklājība, kā arī nevar aizmirst par ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). ES ekonomika darbojas efektīvā veidā – cilvēki strādā tur, kur viņiem piedāvā labāko atalgojumu un preces ražo tur, kur to var izdarīt visizdevīgāk, tādējādi veicinot tautsaimniecības uzplaukumu un integrāciju Eiropā.
2. Nodibinājuma brīvība attiecas uz tiem ES pilsoņiem, kuri ir izveidojuši stabilu un pastāvīgu bāzi kādā no dalībvalstīm, darbojas kā fiziska vai juridiska pašnodarbināta persona un veic saimniecisko darbību ar pārrobežu raksturu, no kuras gūst peļņu. Kā nodibinājuma definīcijas pamatu ir jāizmanto Gebhard lietā sniegtā pieeja.
3. Līguma noteikumi attiecas uz visiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, tātad arī juridiskās profesijas pārstāvjiem.
4. Līgumslēdzējpuses ir dalībvalstis un, brīvprātīgi noslēdzot starptautisko publisko tiesību līgumu, tās jau ir vienojušās ievērot kopīgi izstrādātās tiesību normas, tādēļ atsevišķu normatīvo aktu izdošana par Līgumu noteikumu ieviešanu būtu lieka resursu tērēšana, kas nozīmē, ka LESD 49.pants ir tieši piemērojams.
5. EST ir vairakkārt atzinusi, ka LESD 49.pants ir tieši iedarbīgs, kas nozīmē, ka personām ir tiesības atsaukties uz šī panta aizsargāto nodibinājuma brīvību nacionālajās tiesībās.
6. LESD 49.panta mērķis ir nodrošināt nodibinājuma brīvības funkcionēšanu kopējā tirgū, tas nozīmē, ka šis pants ietver ne tikai diskriminācijas aizliegumu, bet arī aizliedz tādus pasākumus, kas var ierobežot nodibinājuma brīvību dalībvalstīs.
7. Ir pieļaujami gan diskriminējoši, gan nediskriminējoši ierobežojumi, kas attiecas uz nodibinājumu brīvību. Nediskriminējošus ierobežojumus var attaisnot, izvērtējot samērīguma principa kritērijus, bet diskriminējošu ierobežojumus var attaisnot ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību, veselības aizsardzību, kā arī ierobežojumi ir pieļaujami, ja attiecīgā joma ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.
…
