Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,58 (12%)
Cena ar atlaidi*:
18,90
Pirkt
Identifikators:469563
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2010.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    7
1.  KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMA RAKSTUROJUMS    8
1.1.  Ēku konstruktīvā risinājuma apraksts    8
1.1.1.  Ēkas pamati    8
1.1.2.  Nesošās konstrukcijas    9
1.1.3.  Sienas    9
1.1.4.  Jumta konstrukcijas un jumtu segums    9
1.1.5.  Grīdas, to veidi    10
1.2.  Sadzīves telpu risinājuma apraksts    11
1.3.  Uzņēmuma stratēģiskais mārketinga mērķis    12
2.  IZSTRĀDĀJUMA TEHNISKAIS RAKSTUROJUMS    13
3.1.  Zāģmateriāli    14
3.2.  Līme    16
3.3.  Apdares materiāli    18
3.4.  Furnitūra    20
4.  IZGATAVOŠANAS TEHNOLOĢIJA    21
4.1.  Tehnoloģiskā procesa apraksts    21
4.2.  Tehnoloģisko iekārtu noslogojums    26
5.  CILVĒKA UN VIDES AIZSARDZĪBA    34
6.  EKONOMISKIE APRĒĶINI    38
6.1.  Pašizmaksas aprēķins    38
6.1.1.  Izgatavošanas materiālu tiešās izmaksas    38
6.1.2.  Izgatavošanas izmaksas    39
6.1.3.  Izgatavošanas vispārējās izmaksas    41
6.1.4.  Ražošanas izmaksas    46
6.1.5.  Administrācijas vispārējās izmaksas    46
6.1.6.  Realizācijas izmaksas    46
6.2.  Pārdošanas cenas    48
6.3.  Peļņas (zaudējumu) aprēķins    48
6.4.  Projekta izmaksu novērtējums    50
6.5.  Projekta atmaksāšanās    50
6.6.  Aizdevuma apmaksa    50
6.7.  Seguma summa, bezzaudējuma punkts, finansiālā drošības rezerve un realizācijas rentabilitāte    51
  Secinājumi    54
  Izmantotā literatūra    55
2.pielikums.  Lakas Hesse-UV-Hydro-Topcoat HUE 86504 tehniskais raksturojums    61
3.pielikums.  Gruntslakas Hesse-UV-Hydro-basecoat UG 7104-0002 tehniskais raksturojums    62
Darba fragmentsAizvērt

1. KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMA RAKSTUROJUMS
Kokapstrādes uzņēmumam jābūt projektētam tā, lai tas spētu nodrošināt uzņēmuma ekonomisko augšupeju un nest uzņēmumam pelņu. Projektējot ražotni, jāparedz iespējamās izmaiņas uzņēmuma nākotnē, jo mūsdienu lielajos konkurences apstākļos vienmēr ir jābūt gataviem pārorientēties vai uzsākt cita veida izstrādājumu ražošanu.

1.1. Ēku konstruktīvā risinājuma apraksts
Ražošanas telpas izvietotas divās vienstāvu vienlaiduma ēkas, kuru laidums ir 18 m un 9 m. Ēkā, kuras laidums ir 18 m, izveidota mehāniskās apstrādes telpa, bet ēkā, kuras laidums ir 9 m, – apdares un gatavās produkcijas iepakošanas telpa. Visu telpu augstums šajās ēkās ir 4.0 m. Ražošanas ēku katrā galā un starp tajās esošajām telpām ir izveidoti transporta vārti, kas nodrošina plūsmas tipa ražošanas tehnoloģiju, kā arī divas durvis ieejai dažādas nozīmes palīgtelpās.
Palīgtelpas izvietotas vienstāvu vienlaiduma ēkā ar laidumu 9 m. Visu telpu augstums piebūvē ir 3.6 m. Tajā ir izvietotas garderobes, tualetes, dušas telpas, uzkopšanas telpas un atpūtas telpa. Piebūvē paredzēta vieta arī ražošanas meistara un administrācijas darba telpām. Ražošanas meistaram un administrācijas darbiniekam ir izveidotas atsevišķas tualetes telpas. Piebūves ēkai ir vienas dubultvērtņu durvis, aiz kurām izveidots L-veida gaitenis, kas nodrošina pieeju palīgtelpām.
Ražošanas ēkām garuma virzienā ir 10 soļi, bet palīgtelpu ēkai – 6. Soļu intervāls visām ēkām ir 6 m.

1.1.1. Ēkas pamati
Pamati ir ēkas elementi, kas uzņem ēkas slodzi un pārnes to uz pamatni, tādēļ tās ir atbildīgas konstrukcijas.
Ēkai paredzēts ierīkot saliekamus dzelzsbetona seklos stabveida pamatus ar pakāpēm, kurus uzstāda zem nesošajām karkasu kolonnām un kuru piestiprināšanai pamatu augšdaļā ir iebetonētas enkurbultas.
Nosakot pamatu dziļumu, jāņem vērā grunts sastāvs, gruntsūdens līmenis, sasaluma dziļums un augsnes deformācijas, tai sasalstot un atkustot. Ja pamati tiek iebūvēti par seklu, tajos ekspluatācijas laikā var rasties plaisas, kā arī tie var iegrimt gruntī. Pamatu iebūves dziļumam jābūt lielākam par grunts caursalšanas dziļumu, kas šajā gadījumā ir 1.2 ... 1.3 m [9].
Uz stabveida pamatiem ar atbalsta stabiņu starpniecību tiek novietotas saliekamās dzelzsbetona pamatu sijas, kuras balsta sienas. Pamatu sijas izgatavotas ar trapecveida šķērsgriezumu, kuru augšējās plaknes platums ir 200 mm, apakšējās – 160 mm, bet augstums ir 300 mm. Pamatu sijas novietotas 5 cm zem grīdas līmeņa un 15 cm virs ēkas apmales. Virs pamatu sijām visā to garumā ierīkota hidroizolācija, bet zem tām – izdedžu pabērums, kas pilda termoizolācijas funkcijas un samazina grunts deformāciju ietekmi.

1.1.2. Nesošās konstrukcijas
Ēkas nesošās funkcijas pilda dubult T – veida šķērsgriezuma tērauda karkasu kolonnas, kuru šķērsgriezuma izmēri 400 × 400 mm. Karkasu kolonnas veido neatkarīgu telpisku sistēmu – karkasu, kas veidota pēc rāmju saišu shēmas. Tā kā visas slodzes uzņem karkasu kolonnas, tad ēkai ir mazāks svars, salīdzinot ar ēkām, kurās nesošās funkcijas pilda nesošās sienas.

1.1.3. Sienas
Ēku ārsienas veidotas no saliekamiem lielizmēra elementiem – trīsslāņu paneļiem, kuri sastāv no divām 0.6 mm biezām metāla loksnēm, starp kurām iestrādāta minerālvates siltumizolācija. Paneļu izmēri 200 × 1200 × 600 mm. Ēkas ārsienas pilda vienīgi norobežojošās funkcijas – aizsargā cilvēkus un ēkas no nelabvēlīgām atmosfēras iedarbībām un nodrošina piemērotu mikroklimatu. Paneļu izmantošana samazina darbaspēka izmantošanu, celtniecības laiku, kā arī sienu svaru.
Iekšējo sienu veidošanai izmantoti atvieglotas konstrukcijas materiāli, jo tās ir nenesošas, kas iztur tikai savu svaru. Telpās, kurās nav paaugstināts gaisa mitrums starpsienas izgatavotas no ģipša plātnēm, kuras nostiprinātas uz latu režģa un to apdare veikta ar krāsojumu. Ģipša sienām salīdzinot ar citām konstrukcijām, ir laba skaņas izolācija un pietiekama izturība, tomēr tās nepanes mitrumu.
Telpās ar paaugstinātu mitrumu sienām izmantotas vieglbetona plātnes, kuras ir ugunsdrošas un nevada siltumu, kā arī uz tām neveidojas pelējuma sēnes. Vieglbetona sienu dekoratīvajai apdarei izmantotas flīzes.
Iekšējās starpsienas, kuru garums ir mazāks par 6.00 m izgatavotas 100 mm biezumā, bet, pārsniedzot 6.00 m garumu, tās izgatavotas 200 mm biezumā.
Starp piebūvi un ražošanas cehu izveidota apdedzinātā māla ķieģeļu ugunsdrošības siena, kur mūrēta divu ķieģeļu biezumā – 51 cm.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gultu ražošanas tehnoloģiskais projekts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/469563

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties