Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,65 (17%)
Cena ar atlaidi*:
17,83
Pirkt
Identifikators:129135
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 37 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Teorētiskā daļa    5
1.  Uzvarētāja un zaudētāja lomu izpratne    5
2.  Bērna vispārīgs raksturojums pirmsskolas vecumā    10
2.1.  vecumā no 5-7gadiem    10
3.  Bērna pašapziņas veidošanās process, tā ietekme uz pozīciju veidošanos    14
4.  Pirmā dzīves skola - ģimene    19
4.1.  Savstarpējās attiecības ģimenē - ietekmējošais faktors bērna uzvarētāja vai zaudētāja pozīciju veidošanās procesā    27
4.2.  Vecāku attieksme pret bērnu, viņa vajadzībām    29
4.3.  Pieaugušā dotais vērtējums bērna pozīciju veidošanās procesā un tā ietekme uz viņa attīstību    33
4.4.  Atgriezeniskās saiknes bērna "Es" attīstībā    36
6.  Bērna vajadzību apmierināšanas veidi, to ietekme uz sociālo lomu veidošanos    47
  Teorētiskās daļas secinājumi    52
  Praktiskā daļa    54
1.  Aptaujas anketas rezultātu apstrāde    55
2.  Sociometrijas metodes rezultātu apstrāde    60
3.  Zīmējums "Mana ģimene"    62
4.  Novērojums    65
  Praktiskās daļas secinājumi    55
  Nobeigums    70
  Literatūras saraksts    74
  Anotācija    76
  Pielikumi    76
Darba fragmentsAizvērt

Šajā gadsimtā, kad valstī mainījušies sociāli ekonomiskie apstākļi, nākas sastapties ar daudzām negatīvām problēmām sabiedrībā, t.i. ar bezdarbu, nabadzību un tai pretstatā bagātību, ubagošanu, alkoholismu, bailēm par nākotni. Tas viss ir pastiprinājis nedrošības parādīšanos cilvēkos. Viss negatīvais, kas skar ģimenē vecākus, neapšaubāmi atstāj ietekmi arī uz bērnu.
Nav psihologu, kas nepiekristu viedoklim, ka pats raženākais un pilnvērtīgākais sociālo kontaktu, iemaņu apgūšanas laiks ir bērnība. Bērns aug un attīstās pakāpeniski, iepazīdams noteikumus, kurus pirmām kārtām nosaka ģimene. Sākotnēji tā ir neapzināta pakļaušanās, kuru nosaka ģimenes diktētie "drīkst" un "nedrīkst". Mazinoties neapzinātai pakļautībai, bērns sāk kopēt novērotus attiecību tipus. Tikai palēnām viņa sociālajā melnbaltajā paletē iezīmējas krāsu toņi.
Pastāv daudz teoriju par bērnu un bērnību, pēc K.Rodžersa humānistiskās psiholoģijas nostājas tas skan - cilvēkā vienmēr ielikts labā sākums, mums tikai jāļauj tam realizēties. Savukārt biheivioristi audzina vienā rokā turot konfekti, otrā – pātagu, apgalvojot, ka ar tām manipulējot, no bērna var izveidot ko vien vēlas. Biheivioristu pamatpostulāts skan: viss, kas bērnā ir, atkarīgs no viņa audzināšanas. Psihoanalītiķu saudzējošā attieksme pret pirmajiem pieciem bērna dzīves gadiem, kas pēc viņu domām, ir visas tālākās dzīves pamats. Populāra ir bijusi krievu sistēmdarbības skolas nostādne, ka cilvēkam ir jārada iespējas darboties. Precīzi organizēta darbība veido sabiedrībai derīgu indivīdu. Var piezīmēt strukturālistu jauno viedokli- bērni visu pārņem no mums, pieaugušajiem, viņi redz, ka par smieklīgo vecāki smejas, ka bēdās vecāki raud. Iesākumā mūs kopē, tad to pārņem savā uzvedībā un rīcībā [28,19]
Bērnu psiholoģija kā atsevišķa zinātnes nozare ir salīdzinoši jauna. Tā rodas no filozofu, biologu, ārstu savu pašu bērnu attīstības novērojumiem, kurus viņi fiksēja dienasgrāmatā. Vēlāk bērna izpētei pirmais profesionāli pievērsās
Z.Freids. Psihoanalīzes skolas ietvaros šo darbu turpināja viņa skolnieki A.Adlers, K.G.Jungs, A.Freida, M.Kleina. Savukārt Ž.Piažē piezīmes, fakti, kuri radās


sākotnēji novērojot bērnu attīstību, deva pamatu tālākiem pētījumiem par bērna intelekta veidošanos.[28]
Es domāju tā, neviens cilvēks nav pasargāts no apkārtējās vides ietekmes. Tas attiecināms gan uz mazuli, gan arī uz pieaugušu cilvēku. Šī procesa ietekmē veidojas vai nu veiksminieka, vai zaudētāja pozīcijas. Daļa vecāku savos bērnos saskata zaudētāja iezīmes, tomēr nespēj viņiem palīdzēt. Arī pedagogiem bieži pietrūkst informācijas un zināšanu par bērna labvēlīgu attīstību, attiecību veidošanu ģimenē un bērnu vidū.
Šī tēma mani ļoti ieinteresēja, jo man pašai aug četri bērni, kuriem, un protams arī citiem bērniem, es vēlu visu to labāko un protams vēlos lai viņi ieņemtu savā dzīvē Uzvarētāja pozīciju, viss iepriekš minētais man lika pievērsties šai tēmai. Es uzskatu ka pirmskolas vecuma bērniem, ir ļoti svarīgi atrasties labvēlīgā ģimenes atmosfērā kur viņš gūst visu nepieciešamo sava iekšējā potenciāla pilnveidošanai.

Darba vispārīgais virziens – attīstības psiholoģija
Tēma: Uzvarētāju un Zaudētāju pozīciju veidošanās 5-7 gadu vecam bērnam
Pētījuma priekšmets: Uzvarētāja un Zaudētāja pozīciju veidošanās.
Pētījuma objekts: 5-7 gadus veci bērni.
Pētījuma mērķis: apzināt uzvarētāju un zaudētāju pozīciju veidošanās cēloņus, to izpausmes veidus.
Pētījuma jautājums: Vai Uzvarētāja un Zaudētajā pozīcija iezīmējas
pirmsskolas vecuma periodā.
Vai šajā vecumā bērna - Zaudētāja pozīciju iespējams novērst un mazināt, ja ģimene un bērnudārzs veido bērnam labvēlīgu sociālo situāciju un palīdz apzināties savas izjūtas, kā arī izprot bērna vajadzības.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Es esmu pirmais vai pēdējais”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/129135

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties