Didaktiskās spēles kā mācību metodes izmanto... / ID: 920224

Autors: Undīne Podniece Podniece (9)

Vērtējums:

Publicēts: 22.11.2021.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 24 vienības

Atsauces: Nav

Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	6
1.	Sociālās zinības kā integrēts un skolēnu kompetenci veidojošs mācību priekšmets	9
1.1.	Sociālo zinību mērķis un uzdevumi	10
1.2.	Sociālo zinību mācību saturs un metožu izvēle	11
1.3.	Mācīšanās process sociālo zinību mācību stundās	13
1.4.	Sociālo zinību mācību materiāli	14
2.	1.klases skolēnu vecumposma raksturojums	16
3.	Spēle kā mācību metode	20
3.1.	Spēļu klasifikācija	21
3.2.	Intelektuāli radošo jeb didaktisko spēļu raksturojums	22
3.3.	Spēles organizācijas nosacījumi	24
4.	Praktiskais pētījums par didaktisko spēļu izmantošanas iespējām sociālo zinību stundās 1. klasē	28
4.1.	Pētījuma plāns un metodika	29
4.2.	Iegūto datu apstrāde un analīze	31
4.3.	Didaktisko spēļu mērķu sasniegšanas novērotie nosacījumi un ieteikumi	45
	Nobeigums	48
	Izmantotā literatūra un avoti	51
	Pielikumi	53

Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Diplomdarba ietvaros tika plānots analizēt teorētisko literatūru un dokumentus, lai rastu informāciju par sociālajām zinībām kā mācību priekšmetu, par 1. klases vecumposmu un spēli kā mācību metodi, īpaši izceļot intelektuāli radošo jeb didaktisko spēļu analīzi. Pēc literatūras analīzes tika atrastas un pielāgotas četras didaktiskās spēles, izmēģinātas tās divās 1. klasēs Rīgas X skolā un vēlāk analizētas. Pamatojoties uz novērojumiem spēļu vadīšanas laikā, tika izstrādāti ieteikumi spēļu organizešanai.
Analizējot literatūru tiek secināts, ka:
Sociālo zinību mācību stundas paredz aktīvu mācīšanos, problēmorientētu mācīšanos un praktisku mācīšanos, lai tās būtu izdevušās un veiksmīgas. (Avotiņa, Ose, u.c. 2003)
Sociālo zinību mācību priekšmeta ietveros skolēnam tiek dota iespēja izprast sevi, savu saistību ar ģimeni, tautu, kopienu, saprast atbildību par savu lēmumu un darbību, izprast rīcības sekas. (Avotiņa, Ose, u.c., 2003)
Mūsdienās mācību satura apguvē skolotājam vairs nav “diktatora” loma, bet gan palīga, atbalsta, koordinētāja loma.
1. klases vecumposms paredz skolēnu aktīvu darbošanos, vēlmi izzināt, kustēties. (Svence, 1999)
7-8 gadu vecumā bērniem funkcionē loģiski reālā domāšana, tas ir viņiem ir nepieciešama situāciju un lietu sasaiste ar reālo dzīvi, ikdienu. (Avotiņa, Ose, u.c. 2003)
Lai bērna vajadzība pēc aktivitātēm būtu apmierināta, skolotājam nepieciešams izvēlēties mācību metodes, kur ir iespējama praktiska un aktīva darbošanās. (Krastiņa, Pipere, 2004)…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −10,48 €