Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:973745
Vērtējums:
Publicēts: 17.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 55 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.1.  Jaunības tiesiskais raksturojums    9
1.2.  Patstāvības jēdziens psiholoģijā    12
1.3.  Izglītības ietekme uz patstāvības veidošanos    17
1.4.  Sociālā attīstība jauniešu vecumā    20
1.5.  Morālā attīstība jauniešu vecumā    25
1.6.  Sociālā palīdzība jauniešiem, gatavojoties patstāvīgai dzīvei    28
2. daļa.  Bērnu namu audzēkņu gatavība patstāvīgai dzīvei    33
2.1.  Pētījuma izstrādāšana    33
2.2.  Bērnu namu darbība, palīdzot audzēkņiem gatavoties patstāvīgai dzīvei    35
2.3.  Rīgas bērnu namu audzēkņu gatavība patstāvīgai dzīvei (Rezultāti)    44
  Diskusija    72
  Secinājumi    75
  Izmantotā literatūra un avoti    77
  Pielikumi    81
  1. pielikums.Jauniešu atbildība un tiesības Latvijas normatīvajos aktos    82
  2. pielikums.Anketa audzēkņiem    84
  3. pielikums. Anketa darbiniekiem    89
  4. pielikums. Statistiskās tabulas piemērs    94
Darba fragmentsAizvērt

Attīstības procesā bērnam un jaunietim tiek dotas iespējas sagatavoties pieaugušo dzīvei,
iegūstot nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences. Plašā kontekstā tas ir sabiedrības
uzdevums, kuru realizē ģimene, izglītības sistēma, bērnu un jauniešu organizācijas.
Izglītības sistēma valstī ir deklarēta kā vienlīdzīga visiem iedzīvotajiem (1), tomēr tās
kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem un apstākļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas
analīze liecina, ka bērni un pusaudži Latvijas skolās nejūtas droši, viņiem nav prasmes
mācīties, skola neveicina dzīvei nepieciešamo prasmju attīstīšanu un veselīgu dzīves veidu.
Ministrijas speciālisti izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2011. gadam secina, ka
„..izglītība nav vienlīdz pieejama visiem bērniem”. (2) Pēdējos gados valstī ir krities kopējais
izglītības līmenis, daudzi skolēni neiegūst atestātus un neturpina mācīties pēc
vispārizglītojošās skolas beigšanas. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas speciālisti secina, ka
šāda situācija izglītībā „rada risku, ka nākotnē šiem jauniešiem nebūs iespējas iegūt
pietiekami apmaksātu darbu, līdz ar to viņi ir pakļauti nabadzības riskam un riskam tikt
izslēgtiem no aktīvās sociālās dzīves. Liels skolēnu skaits ir ar zemu pamatprasmju līmeni.
Līdz ar to ir ievērojams jauniešu īpatsvars, kas darba tirgū ieiet bez kvalifikācijas un izglītības
turpināšanai nepieciešamām vispārējām zināšanām un prasmēm.” (3) Ierobežotas izglītības
iespējas, piemēram, ir lauku iedzīvotajiem, bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, bērniem
ar īpašām vajadzībām un bērniem ārpusģimenes aprūpes institūcijās.
Latvijā skolēnu sasniegumi ir cieši saistīti ar ģimeni. (4) Nepietiekamajam uzturam,
darbam mācību stundu laikā, vecāku ieinteresētībai par bērnu izglītību ir liela nozīme
izglītības kvalitātē. Nav atbilstošā līmenī nodrošināta vērtību izglītība, kā arī nepietiekama
sadarbības starp skolām un bērnu vecākiem. (2) Tomēr pastāv bērnu, pusaudžu un jauniešu
grupa, kuri ilgstoši dzīvo ārpus ģimenes – bērnu namos.
Bērnu nams ir ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas institūcija, kurā dzīvo bāreņi un
bez vecāku gādības palikušie bērni līdz astoņpadsmit gadu vecumam (īpašos gadījumos līdz
divdesmit četru gadu vecumam). (5) Latvijā 2007. gada sākumā bija 42 pašvaldības bērnu
nami – patversmes, 7 nevalstisko organizāciju bērnu nami, 5 ģimenes bērnu nami un 8 bērnu
sociālās aprūpes centri. Kopā 65 institūcijās dzīvoja 2621 bērns un jaunietis, kuru vecāki ir
miruši vai dažādu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt viņu aprūpi, drošību, izglītības iespējas. (6)
Nevar uzskatīt, ka bērnu nams ir problēmu risinājums. Latvijas organizācija „Glābiet
bērnus” ziņojumā par bērnu stāvokli Latvijā, atsaucoties uz kādu pētījumu, norāda, ka daudzi
bērni pēc vairāku gadu dzīves ārpusģimenes aprūpes institūcijās nespēj „integrēties sabiedrībā,
5
būt patstāvīgi, iegūt tālāku izglītību, kā arī bieži tiek iesaistīti noziegumos”. (7) Šī paša
ziņojuma citā vietā tiek minēts, ka bez vecāku gādības palikušajiem bērniem liegtas iespējas iegūt
augstāko izglītību uz tiem pašiem pamatiem, kādi ir bērniem no ģimenēm. Bērnu tiesību aizstāvji
secina, ka iestādēs ir jāsamazina bērnu skaits, kā arī jāattīsta alternatīvā aprūpe (piemēram,
audžuģimenes). Viņu pētījums atklāja, ka daudzi audzēkņi bērnu namos un internātskolās jūtas
vientuļi, bet lielākā daļa ir gatavi atstāt iestādi, ja būtu iespēja dzīvot citur.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bērnu namu audzēkņu gatavība patstāvīgai dzīvei”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/973745

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties