Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,99
Ietaupījums:
1,12 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,87
Pirkt
Identifikators:544063
Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2006.g. - 2007.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Tekstā lietoto saīsinājumu skaidrojums   
  Ievads    7
1.  Dabas parks “’Bernāti” īss raksturojums    7
2.  Normatīvie akti, kas attiecas uz ĪADT dabas parku ‘’Bernāti    9
2.1.  Starptautiskās konvencijas    9
2.2.  Eiropas Savienības direktīvas    10
2.3.  LR normatīvie akti    11
3.  Bernātu teritorijas veidošanās vēsture    15
4.  Bernātu dabas parka esošās situācijas novērtējums    17
4.1.  Teritorijas iedalījums    17
4.2.  Ģeoloģiskā uzbūve    17
4.3.  Jūras krasta erozija    18
4.4.  Hidroloģija    18
4.5.  Flora un fauna    19
4.6.  Sastopamie biotopi    20
5.  Bernātu dabas parka biotopu vērtējums    23
6.  Esošās tūrisma un atpūtas iespēju novērtējums    26
7.  Eksperimentālā metode - DPB antropogēnās slodzes novērtēšanai    28
8.  SWOT/ SVID analīze – Bernātu dabas parkam    36
9.  Nīcas pagasta teritorijas plānojuma 1.un2. redakcijas analīze saistībā ar DPB teritoriju    38
10.  Vides komunikācijas politikas plāna vadlīnijas    40
  Secinājumi    45
  Literatūras saraksts    46
  Pielikumi    50
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Latvijā arvien vairāk tiek novērtēta dabas daudzveidība un dabisko ainavu saglabāšanas nozīme. Tiek veidotas jaunas aizsargājamās teritorijas, lai pēc iespējas saudzētu dažādus dabas objektus un biotopus. Tie ir nozīmīgi ar bioloģisko daudzveidību, gan ar savu vienreizību kopējā ainavā. Tie veido Latvijas dabisko izskatu un katram no mums liekas pierasts. Šobrīd Latvijā pēc Vides ministrijas datiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 15.6% no valsts teritorijas.[1.]
Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, kopš 2004.gada maija Latvija uzņēmusies saistības arī dabas aizsardzības jomā. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības( ES ) aizsargājamo biotopu aizsardzību arī Latvijā ir izveidots ES aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000.
Savā bakalaura darbā izvēlējos pētīt “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ‘’Bernāti’’(ĪADT), kurš ir iekļauts arī Natura – 2000 teritoriju sarakstā. Vairāk kā piecpadsmit gadus autore dzīvo netālu no šīs dabas teritorijas, gan vasarā un ziemā apmeklējot un baudot skaistumu. Līdz ar to autorei ir viedoklis, ka Bernātu dabas parks ir neatņemama Liepājas rajona un Latvijas dabas vērtība, tāpēc tā jāsaglabā un jāattīsta.
Bernātu mežs un piekrastes kāpas ir cietušas no cilvēku bezatbildīgas rīcības – gan izbraukātas, gan piemētātas ar atkritumiem, gan ugunskuri kurināti brīvi izvēlētās vietās.
2004.gadā projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā “ ietvaros ,sadarbojoties Latvijas Universitātes( LU) Bioloģijas fakultātei un Liepājas Reģionālajai vides pārvaldei, DPB teritorijai tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Šī plāna ietvaros tika izstrādāti dabas parka “Bernāti” teritorijas uzturēšanas un saglabāšanas ilgtermiņa pasākumi. Viens no pasākumiem bija izveidot atpūtai un dabas tūrismam nepieciešamo infrastruktūru – takas, ceļus, labiekārtotas autostāvvietas, ugunskura un atpūtas vietas. Taču Nīcas pagasta padome neapstiprināja šo dabas aizsardzības plānu, līdz ar to augšminētie pasākumi pilnībā nav veikti.
Tā kā apmeklētāju skaits dabas parka teritorijā nav samazinājies, pēc Nīcas pagasta padomes iniciatīvas ir izveidota pastaigu taka, kurā ir ietverti populārākie tūrisma objekti – priežu mežs, jūras krasts pludmale, kāpas un ir izveidotas norādes uz Latvijas augstāko piejūras kāpu – Pūsēnu kalns un izveidoti arī informatīvie stendi, kas ietver sevī izskaidrojošu materiālu par piejūras augsto kāpu veidošanās vēsturi, to nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai šajā teritorijā.
Tai pašā laikā Dabas parkā “Bernāti” nav izveidota pietiekama tūrisma infrastruktūra liela apmeklētāju daudzuma uzņemšanai. Līdz ar to parka dabas vērtības apdraud izbraukāšana, nomīdīšana, un piesārņojums ar sadzīves atkritumiem .Tas apgrūtina parka ilgtspējīgas darbības iespējas un apdraud rekreācijas resursus.
Darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus Nīcas pagasta pašvaldībai tūrisma infrastruktūras elementu pilnveidošanai, kas veicinātu teritorijas rekreācijas resursu ilgtspējīgu attīstību.
Darba uzdevumi:
- analizēt likumdošanas aktus, kas attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, piekrasti un tās biotopiem
- analizēt pieejamo literatūru par šo dabas teritoriju;
- analizēt 2004.gadā izstrādāto dabas aizsardzības plānu;
- analizēt esošo situāciju Bernātu dabas parkā;
- analizēt Nīcas pagasta teritorijas plānojuma 1.un 2.redakciju( saistībā ar Bernātu dabas parka teritoriju)
- noteikt un izvērtēt esošās infrastruktūras izvietojumu visā parka teritorijā
- ar eksperimentālo metodi noteikt antropogēnās slodzes sadalījumu visā parka teritorijā
- veikt SWOT/SVID analīzi

Hipotēze
Tūrisma infrastruktūras elementu pilnveidošana Bernātu dabas parkā mazinās antropogēno slodzi, kas sekmēs dabas parka rekreācijas resursu ilgspējīgu attīstību.

Pētāmā problēma – Bernātu dabas parka teritorija. Nesakārtotās tūrisma infrastruktūras ietekme uz teritorijā esošajām dabas vērtībām.


1. Dabas parks ‘’Bernāti’’ īss raksturojums
1.att. Dabas parka ‘’Bernāti’’ atrašanās vieta[8.]
Dabas parks ‘’Bernāti’’ atrodas Liepājas rajonā Nīcas pagasta teritorijā. Arī Nīcas pagastā atrodas 5 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, kas iekļautas vienotā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā ‘’Natura 2000”[3] Šajā teritorijā atrodas 3 dabas liegumi – Ječu purvs, Rucavas īvju audze, Liepājas ezers un 2 dabas parki - Papes un Bernāti.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas parks ‘’Bernāti’’ atrodas Baltijas jūras piekrastes, Latvijas pašā tālākajā rietumu punktā, joslā uz dienvidiem no Bernātu ciema daļēji to ietverot. Šīs teritorijas virsas augstuma atzīmes svārstās no 0 – 6m līdz 20 – 30 m kāpu joslā, sasniedzot 37 m Pūsēnu kalnā, kas ir visaugstākais sauszemes punkts visā tagadējā Latvijas jūras krasta joslā. [8.].
Baltijas jūras Kurzemes piekrasti posmā no Bernātiem līdz Rucavai ir izveidojusies augsto kāpu valnis, ko veido dažāda augstuma un formas kāpas, kas laika gaitā apaugušas ar priežu mežu. Visaugstākā kāpa šajā valnī ir Pūsēnu kalns. Kāpas augstākais punkts atrodas 37 m virs jūras līmeņa, līdz ar to Pūsēnu kalns ir arī Latvijas augstākā kāpa.

Dabas parks ‘’Bernāti” aptver seno Litorīnas jūras atkāpšanās rezultātā izveidoto vaļņveidīgo kāpu teritoriju, kas izveidojusies pirms 2,5 – 2.8 tūkstošiem gadu, kuru vēlākā posmā pārklāja intensīvās eolās smilts akumulācija. Laika gaitā senās jūras gultne pārklājās ar augu valsts segu un apauga ar mežiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bernātu dabas parka rekreācijas resursu ilgtspējīgas attīstības iespējas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/544063

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties