Atvaļinājuma tiesiskais regulējums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām jeb 28 kalendārajām dienām neatkarīgi no tā, kādi noteikumi ir ierakstīti darba līgumā un no tā, kā tiek organizēts darba laiks uzņēmumā. Tātad likums ir noteicis minimālo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu. Darba līgumā vai darba koplīgumā pusēm, attiecīgi darbiniekam un darba devējam vai darbinieka pārstāvjiem un darba devējam, vienojoties var tikt noteikts ilgāks ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiks. Autors uzskata, ka garāka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma noteikšana darba līgumā vai koplīgumā ir uzskatāma par izņēmuma gadījumu, jo šo mērķi – piešķirt reāli izmantojamu ilgāku atvaļinājumu – var sasniegt, darba līguma vai koplīguma pusēm vienojoties par papildatvaļinājumu, tā piešķiršanas kārtību un ilgumu, izmantojot Darba likuma 151.panta otrās daļas doto iespēju. Palielinot reāli izmantojama atvaļinājuma laiku ar papildatvaļinājuma institūta pārdomātu pielietošanu, var tikt panākts arī pozitīvs efekts: darba devējs var šos papildatvaļinājuma piešķiršanas nosacījumus izmantot, lai veidotu darbiniekos papildus motivāciju kvalitatīvai darba veikšanai un sekmētu darba kavējumu mazināšanos.1
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts, ja tā laikā darbiniekam ir bijusi pārejoša darba nespēja (DL 150.panta sestā daļa), par pārejošas darba nespējas dienu skaitu.
Likums nosaka to, ka atvaļinājuma laikā netiek ieskaitītas svētku dienas. Ar svētku dienām ir saprotamas valsts noteiktās svētku dienas. Tas nozīmē: ja darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā iekrīt, piemēram, Jāņi vai Ziemassvētki, tad atvaļinājums ir jāpagarina attiecīgi par divām un trijām dienām.
Diskutabls ir jautājums par to, vai atvaļinājums ir pagarināms par to svētku dienu skaitu, kas ir iekritušas darbiniekiem noteiktajās brīvdienās. Ir divi pretēji viedokļi. Juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka šādos gadījumos atvaļinājums nav jāpagarina, jo tas ir pretrunā ar atvaļinājuma būtību.2 Pretēju viedokli, ir izteikusi Valsts darba inspekcija.3
Atvaļinājums ir laika posms, kad darbinieks atpūšas, bet citi uzņēmuma darbinieki strādā.4 Ja svētku dienas iekrīt brīvdienās, tad tiem, kas strādā, papildus brīvdienas nerodas. Līdz ar to nebūtu loģiski pagarināt atvaļinājuma dienu skaitu tiem, kas atrodas atvaļinājumā. …