Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Apmierinātības ar darbu un organizācijas kultūras tēla sakarības valsts iestādes darbiniekiem no 25- 35 gadiem

     

    Diplomdarbs80 Psiholoģija

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
4,08 (19%)
Cena ar atlaidi*:
17,40
Pirkt
Identifikators:777942
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000.g. - 2001.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Teorētiskā daļa    7
1.  Apmierinātības ar darbu saistība ar organizācijas kultūras faktoriem    7
2.  Apmierinātības ar darbu jēdziena interpretācija psiholoģijas teorijās    11
2.1.  Apmierinātības ar darbu interpretācija dažādu autoru skatījumā    11
2.2.  Darba iekšējo noteikumu ietekme uz apmierinātību ar darbu    17
2.3.  Darbības veida saistība ar apmierinātību ar darbu    20
2.4.  Vecuma saistība ar apmierinātību ar darbu    24
3.  Organizācijas funkcionēšanas aspektu psiholoģiskā interpretācija    28
3.1.  Organizācija kā atvērta sistēma    28
3.2.  Organizāciju kultūras jēdziena interpretācija    32
3.2.1.  Organizācijas kultūras faktori    32
3.2.2.  Organizāciju kultūras modeļi    34
  Empīriskā daļa    38
  Metodes raksturojums    38
  Dalībnieki    38
  Instrumentārijs    39
  Procedūra    42
  Rezultātu analīze    44
  Rezultātu interpretācija    60
  Secinājumi    63
  Nobeigums    65
  Literatūras saraksts    66
  Anotācija    70
  Abstract    72
  Pielikumi    74
  Darba vadītāja atsauksme un studenta galvojums    92
Darba fragmentsAizvērt

Teorētiskā daļa
1. Apmierinātības ar darbu saistība ar organizācijas kultūru
Organizācijas struktūru, kura ietekmē arī organizācijas kultūru, var interpretēt, kā paņēmienu kopību, ar kuriem darbs ir sadalīts atsevišķos uzdevumos, bet pēc tam starp šiem uzdevumiem panāk koordināciju. Šajā kontekstā katra indivīda apmierinātība ir lielā mērā saistīts ar viņa sociālo statusu, un organizācijas darbiniekiem praktiski vienmēr gribētos, lai organizācijas attīstību veicinātu labvēlīga psiholoģiskā klimata attīstīšana, kur parādās arī liela nozīme katra atsevišķa darbinieka sociālam statusam.
ASV empīriskais pētījums izpētot organizācijas kultūras ietekmi uz apmierinātību ar darbu, organizācijas klanu kultūra (ģimene, prasme darboties komandā, palīdzēt ikvienam komandas loceklim uzlabot kompetenci), adhokrātiskā kultūra (radošums, prasme būt jaunu ideju radītājam spēt iedvesmot citus, būt elastīgam un izrādīt iniciatīvu), hierarhiskā kultūra(birokrātija, prasme plānot, saskaot, preciz) (Freeman, 1991), un tirgus kultūra (spēja konkurēt, iedvesmot citus strādāt enerģiskāk), ko izmantoja konceptuālā ietvarā, priekš, analīzes.Konceptuālā kultūra, apmierinātība ar darba kultūru izlīdzinās. Apmierinātība ar darbu tika pozitīvi saistīta pie klana un adhokrātijas kultūras, un negatīvi saistīta pie tirgus un hierarhijas kultūras (D.B Lund, 2003).
Mūsdienu intensīvi mainīgā tirgus situācija rada spēcīgas pārmaiņas uzņēmumos un to struktūrā. Jebkura uzņēmuma galvenā vērtība ir tā darbinieki. Katra darba devēja pārziņā ir reāls spēks, kas veic darbu. Attiecīgi katrā organizācijā katram darbiniekam ir savs sociālais statuss, kas kopumā veido sistēmu.
Savuārt pētījumā kas veikts administratīvajā valsts sektorā, Slovākijā, kur organizācijas kultūra un apmierinātība ar darbu valsts sektorā tika pārbaudīta. Organizācijas četru tipu kultūra tika pētīta izmantojot OKAI anketu (Organizational Culture Assessment Instrument) (K. Cameron, R. Quinn, 1999). Ticamība tika pārbaudīta ar korelācijas analīzi.Pētījuma korelācijas analīzes rezultāti, apmierinājums ar darbu korelēja ar attiecībām un cilvēkresursiem un negatīvi rezultāti, ar konkurētspējas kultūras tipu (L. Lovas, 2007).
Parādās jautājums kādam ir jābūt indivīdam, lai viņš spētu iekārtot sev piemērotu vietu grupā, ar kādām spējām un īpašībām tam ir jābūt apveltītam (A.Ellis, 2004). Indivīds tiecās ieņemt vadošo pozīciju grupā, tam ir jābūt apveltītam ar vairākām personības iezīmēm, kā, piemēram, augstu intelekta līmeni. Jāatzīmē, ka tomēr pārāk augstas intelekta spējas draud ar iespējamo nepieņemšanu grupā. Jābūt prasmei adekvāti izprast situācijas, kas ietver sevī arī spēju izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotu darbību. Organizācijas funkcionēšanā un arī tās psiholoģiskās atmosfēras izveidē būtiska ir vadītāja loma. Piemēram, klana kultūras tipa gadījumā vadītājs lielā mērā ir līdzdalībnieks, kur viņa līdzdalība darba norisēs stiprina uzticību un veido optimālu pamatu darbinieku prasmei sadarboties. Adhokrātiskās kultūras situācijā vadītājs ir novators, uzņēmīguma paraugs, brīžiem tam var būt pat pareģa loma. Šajā gadījumā organizācijā darbiniekiem ir augsts radošās aktivitātes līmenis, tiek veidoti jauni produkti un pakalpojumi. Savukārt, tā kā tirgus jeb konkurences kultūra ir orientēta uz rezultātiem, tad vadītājs ir sāncensis un uzraugs, bet darbiniekiem veidojās prasme strādāt izteikti produktīvi un efektīvi. Hierarhiskās organizācijas kultūras gadījumā vadītājs ir audzinātājs, koordinators, organizētājs, kas veicina saskaņotu, precīzu darbību (K.Cameron, R. Quinn, 1999).
Vadītājs ir sāncensis un uzraugs, kas darbiniekiem var pamatot neapmierinātību, jo uzņēmuma rezultāts var būt disonancē ar darbinieku atalgojumu. Šāds viedoklis ir parādījies ASV 1996. gada pētījumā, kur tika apskatīti tirgus kultūras novērtēšana specifiskā valsts organizācijā, kur noslogotība ar darbību nav saistīta ar atalgojuma lielumu. Tādēļ bieži veidojās situācijas, kad vienādas samaksas darbinieki saņem par atšķirīgu darba apjomu. Savukārt organizācija, atkarībā no veiktā darba apjoma gūst proporcionālu peļņu (E.E. Solomon, 2008).
Statusa sistēma grupā pārsvarā ir stabila. To, piemēram, var skaidrot ar viena grupas locekļa nevēlēšanos atteikties no sava augstā statusa, jo ar to ir saistītas noteiktas priekšrocības, iespēja ietekmēt citus grupas dalībniekus. Savukārt pārējie grupas locekļi nespēju kaut ko mainīt, jo viņiem nav vajadzīgās ietekmes (M. A. Hogg, 1996). Viena un tā pati nodarbošanās veida vai sociālās pozīcijas ietvaros, kā arī starp dažādiem nodarbošanās veidiem un sociālajām pozīcijām pastāv noteikta statusu hierarhija. Augstam statusam parasti ir piederoši dažādi statusa simboli vai noteikti priekšmeti, kuri simbolizē, piemēram, vadītāja, direktora amatu. Izplatītākos un ierastos noteiktā amata simbolus var minēt mašīnas marku automobiļus, cilvēka dzīvesvietu kādā konkrētā prezentablā rajonā, noteiktas firmas drēbes un daudz ko citu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −32,65 €
Materiālu komplekts Nr. 1122272
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Apmierinātības ar darbu un organizācijas kultūras tēla sakarības valsts iestādes darbiniekiem no 25- 35 gadiem”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/777942

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties