Ievads
Temata izvēli lielā mērā ietekmēja fakts, ka kriminālprocesuālās aizturēšanas izpēte joprojām saglabā aktualitāti, it īpaši pēc tā, kad 2005.gada 1.oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums, kurš izveidoja jaunu procesuālo kārtību arī kriminālprocesuālās aizturēšanas piemērošanā. 2008.gadā Latvijas Republikas teritorijā LR Valsts policija aizturēja 7024 personas, kas ir par 826 personām vairāk nekā 2007.gadā (skatīt pielikumu Nr.2)1. Nule minētie statistikas dati liecina, ka kriminālprocesuālā aizturēšana ir bieži pielietojams piespiedu mehānisma veids un tā piemērošana palielinās. Kriminālprocesuālā aizturēšana ir nemainīgi aktuāls temats gan teorijā, gan praksē, tāpēc ņemot vērā šī jautājuma nozīmīgumu darbs pie kriminālprocesuālās aizturēšanas kā patstāvīga kriminālprocesuālā institūta tiesiskās pilnveidošanas turpinās arī pašreiz.
Šim bakalaura darbam ir izvirzīti pieci galvenie mērķi, proti:
1.Izpētīt kriminālprocesuālās aizturēšanas vispārējo tiesisko regulējumu.
2.Izpētīt kriminālprocesuālās aizturēšanas pamatu, mērķi un nosacījumus. Šī jautājuma aktualitāti apliecina dažādu tiesību zinātnieku izteiktie pretējie viedokļi. Darba autors vēlas atrast piemērotāko teoriju.
3.Izpētīt kriminālprocesuālās aizturēšanas procesuālo kārtību un termiņus. Šim jautājumam ir ne tikai teorētiskā, bet arī praktiska nozīme. Rast risinājumus problēmsituācijām, kas saistīti ar kriminālprocesuālo aizturēšanu.
4.Atspoguļot aizturētā tiesību un pienākumu teorētiskās izpratnes aspektus un izpētīt šīs personas statusa tiesisko reglamentāciju Kriminālprocesa likumā.
Darbā tiks izmantoti sekojoši avoti:
Latvijas un ārvalstu normatīvie akti;
Latvijas un ārvalstu zinātnieku pētījumi, publicēti grāmatu un zinātniski pētniecisku projektu veidā;
publikācijas Latvijas un ārvalstu juridiskajos žurnālos un laikrakstos;
aktuālākās publikācijas internetā.
Analīzē tika izmantota salīdzinošā un analītiskā pētīšanas metode. Spēkā esošais Latvijas normatīvo aktu regulējums, Latvijas tiesu spriedumos iekļautās atziņas, Latvijas tiesību doktrīnas izteiktās atziņas, dažādu ārvalstu spēkā esošo normatīvo aktu regulējums un dažādu ārvalstu tiesību zinātnieku doktrīnas tika salīdzinātās viens ar otru dažādās kombinācijās nolūkā gūt pēc iespējas pilnīgāko informācijas bāzi, uz kuras pamata attīstīt savu nostāju konkrētā jautājumā.
Bakalaura darbs sākas ar darba mērķu un metodoloģiskās pieejas aprakstu.
Darba pirmā daļa ir veltīta pirmā izpētes mērķa sasniegšanai. Darba otrās daļas pirmā un otrā nodaļa ir veltīta otrā un trešā mērķa sasniegšanai. Bet darba trešā daļā ir sasniegts ceturtais izpētes mērķis.
Darba kopsavilkums atzīmē darba autora aizstāvēšanai izvirzītos secinājumus un priekšlikumus.
1. Kriminālprocesuālās aizturēšanas jēdziens un būtība
Kā zināms, jēdzienu „aizturēšana” lieto, apzīmējot daudzus dažādus personas brīvības ierobežošanas aktus. Dažkārt šis jēdziens tiek lietots kā sinonīms jēdzienam „arests”, dažkārt kā sinonīms jēdzienam „apcietinājums”.1 Personu var aizturēt gan kriminālprocesuālā kārtā, gan administratīvā kārtā. Jebkurā gadījumā tiek domāts par personas faktisko brīvības ierobežošanu un noteiktu laiku.…
