Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:818475
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.08.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2012.g. - 2014.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Notariāts un mantošanas lietu vešanas pienākums    7
1.1.  Notariāta institūta vispārīgs apskats    7
1.2.  Notāra pienākumi mantojuma lietu vešanā    11
2.  Mantošanas veidi Latvijā un to aktuālākā juridiskā problemātika    14
2.1.  Likumiskā mantošana    16
2.2.  Testamentārā mantošana    22
2.3.  Līgumiskā mantošana    32
3.  Pārrobežu mantojuma lietu regulējums    35
4.  Eiropas mantošanas apliecība    38
  Secinājumi un priekšlikumi    40
  Izmantoto avotu saraksts    44
Darba fragmentsAizvērt

5. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Apstiprinoties mantošanas tiesībās atbilstoši Notariāta likumam mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Esošais regulējums rada situācija, kad iespējamais mantinieks ir spiests braukt uz teritoriāli attālu vietu, ja apstākļi atbilst iepriekš minētajam. Būtībā tas ir pret tiesību principa – tiesas sistēmā ietilpstošo personu pieejamība iedzīvotājiem. Autore iesaka to grozīt, jo tam arī nav nekāds pamatots iemesls.
Priekšlikums: Izteikt Notariāta likuma 252. pantu šādā redakcijā: „Mantošanas iesniegumu var iesniegt jebkuram zvērinātam notāram.”
2. Saskaņā ar Notariāta likumu, pirms sākt mantošanas lietu notārs ieskatās mantošanas reģistrā, vai mantošanas lietu nav sācis cits notārs. Vienlaicīgi likums neparedz, kāds dokuments būtu sastādams, ja mantojuma lietu ir sācis cits notārs, kā arī nav norādīts, ka mirušā mantiniekiem ir tiesības katram atsevišķi kārtot mantošanas lietas. Līdz ar to nereti rodas jautājums, vai to var sākt viens no mantiniekiem, un kādas ir citu mantinieku tiesības.
Priekšlikums: Izdarīt grozījumus Notariāta likuma 257. pantu, to papildinot ar šādu saturu: „Ja mantojuma lietu ir sācis cits notārs, tiek pieņemts lēmums par atteikšanos pieņemt mantošanas iesniegumu, norādot personas tiesības griezties pie zvērināta notāra, kas mantošanas lietu uzsācis”
Priekšlikums: Papildināt Civillikuma 690. pantu, tajā iestrādājot otro daļu, šādā redakcijā: „Katrs no mantiniekiem ir tiesīgs pieņemt mantojumu, neatkarīgi no citu līdzmantinieku veiktajām darbībām vai pausto gribu”.
3. Ne Civillikums, ne Notariāta likums nenoteic kādā laika posmā obligāti ir jānokārto mantošana. Praksē veidojas situācija, ka praktiski persona mantojumu ir pieņēmusi, par to veic maksājumus un apsaimnieko, bet juridiski nokārtojusi mantojumu nav. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1355704
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mantojuma lietu vešana notariātā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/818475

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties