Valstī iespējamās dabas katastrofas un to sekas

Vēl viens būtisks starptautisko un nevalstisko organizāciju, kā arī citu valstu palīdzības veids dabas katastrofas skartajos reģionos, ir finansiālais atbalsts – naudas piešķiršana. Ārkārtas palīdzības sniegšana naudas izteiksmē galvenokārt palīdz iegādāt un nodrošināt pirmās nepieciešamības preces. Lielas naudas summas dabas katastrofu skartajiem Eiropas reģioniem piešķīris ES Solidaritātes fonds. „ES Solidaritātes fonds darbībā: vētra „Klauss” Francijā 2009.gadā – 109 miljoni eiro; plūdi Lielbritānijā 2007.gadā – 162 miljoni eiro; meža ugunsgrēki Grieķijā 2007.gadā – 90 miljoni eiro; lietusgāzes Slovēnijā 2007.gadā – 8 miljoni eiro.” (5)
Starptautisko organizāciju palīdzība katastrofas nodarītā kaitējuma mazināšanai var izpausties arī kā palīdzības sniegšana bēgļiem, kas pametuši savu valsti, un personām, kas pārvietotas savā valstī vai reģionā.

Secinājumi
1. 21.gadsimtā postošākās dabas katastrofas līdz šim konstatētas 2010.gadā.
2. Latvijā pastāv tikai dažu atsevišķu dabas katastrofu draudi.
3. Lai dabas katastrofu zaudējumu risks būtu pēc iespējas mazāks, ir būtiski, lai valstis izstrādātu un ieviestu dažādus nepieciešamos preventīvos pasākumus.
4. Uzreiz pēc notikušas dabas katastrofas jāveic seku pazināšana un uzreiz pēc tam – kaitējuma mazināšana.
…