Pašaizsardzības tiesiskais aspekts

Mūsdienās pieaug noziedzība un vardarbība, nevaram justies pilnīgi droši un pasargāti.
Pašaizsardzība ir ceļš, kā izvairīties no konflikta. Pašaizsardzību ieviešot Latvijā un mācot cilvēkus aizsargāties, kopējā agresivitāte un briesmas uz ielas varētu mazināties.
Gruzīniem ir teiciens: pilnīgi iespējams, ka kinžals ir vajadzīgs tikai vienreiz mūžā, tomēr tas jānēsā līdzi visu mūžu... Līdzīgi ir ar pašaizsardzību. Izejot kursus un apgūstot pašaizsardzības tehniku, cilvēks iegūst zināšanas un prasmes, kā rīkoties uzbrukuma vai konflikta situācijā. Bieži vien labākais risinājums ir izvairīties no bīstamām situācijām. Tā ir labākā pašaizsardzība.
Karatē var kalpot kā aizsardzības sistēma, kas vērsta pret uzbrukumiem ar ieročiem vai bez tiem, vairāk nekā aikido vai džudo tā ir izmantojama kā pašaizsardzības sistēma. Karatē tehnikai nevajag speciālu savas tehnikas adaptāciju, jebkurš no si­tieniem var tikt izmantots pret part­neri dodžo (karatē apgūšanas vie­lās) tieši tāpat ka pret "klasisku" pretinieku, kurš pēkšņi parādījies uz ielas. Šis moments ir ļoti vērtīgs, un ne vienmēr tas atrodams citās cīņas sistēmās. Aizsardzība, kas tiek veikta karatē, ir spēcīga, tāpēc tā ir jāizmanto apdomīgi. Māka vienlaikus izmantot rokas un kājas, pastāvīgā morālā gatavība reālai cīņai, kas attīstās nodarbību laikā dodžo, fizisko un psiholoģisko spēku attīstīšana, kas tiek sasniegta ar treniņu palīdzību, paskaidro to faktu, kāpēc karatists pat vidējā lī­menī spēj cīnīties uzreiz ar vairā­kiem pretiniekiem. …