Ultravioletais starojums un tā ietekme uz cilvēka veselību

Ultravioletais (UV ) starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no īso viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem.
Ultravioletais starojums elektromagnētiskajā spektrā atrodas starp jonizējošo starojumu un redzamo starojumu. UV viļņa garums no 10 līdz 400 nm, un UV īsākie viļņi iekļaujas jonizējošā starojuma diapazonā, tādēļ praksē jārēķinās ar šī rajona bīstamo ietekmi uz cilvēka organismu. No nejonizējošajiem starojumiem vislielākā enerģija piemīt UV starojumam.
UV starojums bija pirmējais cēlonis, kas veicināja organisko molekulu savienošanos un ribonukleīnskābju veidošanos, t.i. , dzīvības rašanos. Taču, ja nebūtu ozona slāņa, viss dzīvais uz Zemes iznīktu Saules radiācijas ietekmē.
UV elektromagnētisko viļņu garums var būt ļoti dažāds: no 103 m (radioviļņi) līdz 10 - 8 cm (rentgenstari). Gaisma sastāda tikai niecīgu daļu no elektromagnētisko viļņu spektra.
UV – ar aci neredzams elektromagnētiskais starojums, kas ieņem apgabalustarp redzamā spektra apakšdaļu un rentgenstaru augšējo robežu. UV starojuma viļņu garums ir no 100 līdz 400 nm (1nm = 10-9 m).

1.1. UV starojuma īpašības:

augsta ķīmiskā aktivitāte;
neredzami;
liela caurspiešanās spēja.…