Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:347133
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saturs    1
  Saules sistēma    2
  Saule    4
  Mēness    6
  Zeme    8
  Merkurs    10
  Venēra    12
  Marss    14
  Jupiters    16
  Saturns    18
  Urāns    20
  Neptūns un Plūtons    22
  Secinājumi    24
  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Saules sistēma ir planētu, to pavadoņu un kosmisko atlūzu kopums, kas apriņķo Sauli. To satur kopā Saules gravitācijas pievilkšanas spēks. Saules masa ir aptuveni tūkstoš reižu lielāka par visu planētu masu kopā. Iespējams, ka Saules sistēma izveidojusies no milzīga starpzvaigžņu gāzu un putekļu mākoņa, kas sava paša gravitācijas spēka iedarbībā sablīvējās aptuveni pirms pieciem miljardiem gadu. Planētas iedala divās grupās. Četras Saulei tuvākās planētas sauc par Zemes grupas planētām, jo tās ir nelielas, blīvas un tām ir cieta virsa. Četras ārējās planētas aiz Marsa orbīta sauc par Jupitera grupas planētām, jo tās ir līdzīgas Jupiteram, kurš tā nosaukts romiešu dieva vārdā. Starp Marsu un Jupiteru ir nelielu kosmisko objektu apgabals – asteroīdu josla.
Ūdeņradis Saules sistēmā. Ūdeņradis ir kopējs elements Saules sistēmā. Ūdeņraža atomi ir tik kustīgi, ka mazāk masīvās planētas nevar to cieši piesaistīt. Tāpēc smagākā ķīmiskā elementa slāpekļa Zemes atmosfērā procentuāli ir daudz vairāk. Vieglākais ūdeņradis ir aizplūdis, jo Zemes gravitācija nav pietiekami liela, lai to noturētu.
Astronomijas mācīšana. 19. gadsimtā Saules sistēmas uzbūvi mācīja izmantojot mehāniskus instrumentus, kā, piemēram, planetāriju.
Riņķošana ap Sauli. Dažas planētas, ieskaitot Zemi, apriņķo Sauli pa elipsēm, kas ir līdzīgas aplim. Citām planētām, piemēram, Plūtonam, orbīta ir daudz ekscentriskāka. Komētu ekscentriskas un izstieptas. Attālumu starp planētām un Sauli mēra astronomiskās vienībās (AU).














Saule...
Gandrīz visas senās civilizācijas atzina Sauli par dzīvības un galveno enerģijas un spēka avotu visu notikumu norisei uz Zemes. Saule ir mūsu Saules sistēmas centrs, mūsu lokālā zvaigzne. Tai nav stingri noteiktas formas, jo tā nav no gāzēm, galvenokārt no ūdeņraža augstā temperatūrā. Tā kā Saule atrodas samērā tuvu, zinātnieki pēta, lai izprastu zvaigžņu dabu vispār. Galvenokārt viņu uzmanība ir pievērsta Saules atmosfēras slāņiem, kas plešas kosmosā, - Saules vainagam, hromosfērai un fotosfērai. Zinātnieki noskaidroja, ka Saule, tāpat kā vairums zvaigžņu, sastāv galvenokārt no ūdeņraža. Saules centrā ūdeņraža kodoli ir tā saspiesti, ka tie sintezējas par hēlija kodoliem. Tā ir tāda pati reakcija, kāda notiek ūdeņraža atombumbā. Katru minūti Saulē enerģija pārvēršas 240 miljonu tonnu masas. Pēc Alberta Einšteina iegūtās ievērojamās formulas E=mc2 var secināt, ka masa un enerģija ir savstarpēji pārvēršamas. Līdz ar to zinātnieki spēja labāk izprast Saules enerģijas avotu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties