Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:341020
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Tūrisms    4
  Ceļojuma būtība    5
  Ceļošanas motivācija    5
  Ceļojuma raksturojums    6
  Tūrisma galamērķis    7
  Tūrisma galamērķu veidi    7
  Tūrisma attīstības priekšnosacījumi    8
  Tūrisma attīstības sociāli ekonomiskais pamatojums    8
  Tūrisma mārketings    10
  Mārketinga pētījumi    10
  Tūrisma mārketinga pētījumi    12
  Tūrisma attīstība Ventspils pilsētā    13
  Ventspils tūrisma attīstības vēsturiskais pārskats    13
  Periodā līdz 1940. gadam    13
  Padomju varas gados    14
  Laika posmā no 1990. - 1999. gadam    15
  Ventspils pilsēta    15
  Tūrisma firmas    17
  SVID analīze    18
  Piesaistes objekti(atrakcijas) ērtības un sasniedzamība    20
  Tūrisma objekti Ventspilī    20
  Livonijas ordeņa pils    21
  Piejūras brīvdabas muzejs    23
  H.Dorbes memoriālais muzejs ‘’Senču putekļi’’    27
  Zilā karoga pludmale    28
  Jahtu osta    29
  Dienvidu mols    30
  Akvaparks ‘’Ventspils’’    30
  Bērnu pilsētiņa    32
  Ekskursiju kuģītis ‘’Hercogs Jēkabs’’    33
  Vecpilsēta    34
  Ostgals    34
  Ostas ielas promenāde – Spīķeru piekraste    35
  K.Valdemāra piemineklis    35
  Strūklaka ‘’Kuģu vērotājs’’    35
  Strūklaka ‘’Dzirnakmens’’    36
  Strūklaka ‘’Saules laiviņas’’    36
  Apmeklētākie Ventspils tūrisma objekti 2004.gadā    37
  2005.gada tūrisma sezonas jaunumi    37
  Viesu uzņemšana jeb viesmīlības sektors    38
  Izmitināšanas sektora struktūra    38
  Viesmīlības industrija    38
  Naktsmītnes Ventspils pilsētā    39
  Strādnieku viesnīca    39
  Viesnīca "Enkurs"    40
  Olimpiskā centra "Ventspils" sporta internāts – viesnīca    40
  Viesnīca "Ostiņa"    41
  Viesnīca "Dzintarjūra"    44
  Viesnīca "Vilnis"    45
  Viesu māja "Rāte"    46
  Viesu māja "13 enkuri"    47
  Brīvdienu māja "Pulkvedis"    48
  Piejūras kempings    48
  14.attēls. Piejūras kempings    48
Darba fragmentsAizvērt

‘’Ventspils nevienam nemetas ap kaklu, sirsnīgi bučodama vai pēkšņā atklātībā asaras slaucīdama, šī piejūras pilsēta neatklājas uzreiz un nav iemīlama no pirmā tikšanās brīža. Vai tas ir paskarbais klimats, kurā vēju par vēju sāk saukt tikai pie 20 m/sek., vai vienmēr nedaudz sālāis gaiss, kad lūpu kaktiņos ielokās sāls rievas, vai gadsimtiem garajās vēstures mācībās gūtais rūdījums? Ej nu zini.Atbildes beigām vējš norauj galotni. Tā viš i, un viss – Ventspils atklājas tikai iepazīta.
Caur cilvēkiem,lietām, ielu līkumiem un stāstiem par vēsturi.’’
[Ieva Rupenheite, ‘’Ventspils’’]

Savā prezentācijas darbā aprakstīšu un izvērtēšu Ventspils pilsētas tūrisma attīstību. Apkopošu informāciju par Ventspilī esošo tūrisma infrastruktūru un piesaistes objektiem. Iepazīstināšu ar Ventspils pilsētas tūrisma produktu.
Ventspils ir Latvijas sestā lielākā pilsēta. Tā atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Šodienas Ventspils ir moderna Eiropas līmeņa pilsēta un pasaules klases osta. Ventspils Brīvosta ir lielākā osta Latvijā un vadošā Baltijas jūras reģionā, tā ir svarīgākais valsts transporta sistēmas mezgls un būtisks Austrumu-Rietumu tranzīta ceļa posms.
Ventspils pilsētā dzīvo 43 779 iedzīvotāji (1.10.2000.). Ventspilī ir viens no augstākajiem nodarbinātības un vidējās algas līmeņiem Latvijā.
Ventspils dome ir daudz padarījusi, lai pilsētā izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un sekmīgai attīstībai. Ventspilī ir reģistrēti vairāk kā 2000 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Vadošā pilsētas ekonomikas nozare ir transports, - tā ir pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats. Lielākais darba spējīgo iedzīvotāju skaits ir nodarbināts uzņēmumos, kas saistīti ar kravu pārkraušanu, uzglabāšanu un tranzītu, kā arī firmās, kas apkalpo un nodrošina Ventspils ostas darbību.
Ventspils pašvaldība ļoti daudz dara,lai Ventspils būtu sakopta, tīra un tūristiem pievilcīga. Tiek piedomāts pie jauniem tūrisma objektiem, arī 2005.gada sezonai Ventspils ir sagatavojusi jaunus pārsteigumus, kurus mēs apskatīsim nedaudz vēlāk. Ir piedomāts pie tā, lai tūristiem gribētos Ventspili apskatīt vēl un vēl, jo visu laiku Ventspilī parādās jauni apskates objekti.
Lai sāktu runāt par tūrismu un tā attīstību Ventspils pilsētā , mums sākumā jaapskata,kas tad īsti ir tūrisms un kādi ir tā veidi.

Pasaules tūrisma organizācija izstrādāja definīciju,kuru 1993.gadā apstiprināja ANO Statistikas komisija Starptautiskajā valdību konferencē,kas notika Kanādas pilsētā Otavā 1991.gadā.
Tūrisms aptver to personu aktivitātes,kas ceļo un uzturas ārpus savas ierastās dzīves vietas ne ilgāk par vienu sekojošo gadu,ko velta atpūtai,darījumiem vai citiem mērķiem.
Tūrisms nav taustāms produkts,bet tas ir pakalpojums.
Kad tūristi pērk paketes tipa ceļojumu uz ārzemēm,viņi pērk ko vairāk par vienkāršu pakalpojumu kopumu,tas nav tikai vieta lidmašīnā,viesnīcas istaba,trīs ēdienreizes dienā un iespēja gozēties saulainā pludmalē;viņi vienlaikus lietošanā pērk citādu vidi , kas apvieno jaunas ģeogrāfiskas iezīmes:tropiskas ainavas,papildus reģiona kultūras un vēsturisko mantojumu un citus taustāmus labumus,tādus kā apkalpošana,savstarpēja attieksme, viesmīlība.
[1.17.-20.lpp]


Ceļojuma būtība


Ceļošanas motivācija


Motivācija,pirmkārt,norāda brauciena mērķi. Pastāv trīs lielas mērķu kategorijas.

1.Brīvdienas(ieskaitot draugu un radinieku apciemojumus)
2.Darījumi(ieskaitot sanāksmes,konferences utt.)
3.Citi(ieskaitot mācības,reliģiskus svētceļojumus,veselības uzlabošanu utt.).

Ir svarīgi atšķirt katra brauciena mērķi,jo katra mērķa īpašības būs atšķirīgas. Darījuma brauciens atšķirsies no brīvdienu ceļojuma,jo darījumu cilvēkam ir ļoti maza rīcības brīva izvēlēties sava brauciena galamērķi vai ceļojuma laiku. Darījumu braucieni bieži vien jānoorganizē pēdējā brīdi,uz konkrētu laiku un īsu laika brīdi. Darījumu cilvēku ērtībai ir nepieciešama bieža un regulāra satiksme, kvalitatīva apkalpošana un labs telpas aprīkojums brauciena galamērķī.Tā kā uzņēmums segs visus ceļojuma izdevumus , katrs atsevišķais ceļotājs maz uztrauksies par ceļojuma izmaksām nekā gadījumā, ja viņš par to maksātu pats.Augstas cenas diez vai atturēs no ceļojuma,tāpat kā zemas cenas liks ceļot biežāk. Tāpēc darījumu ceļojumi ir diezgan neelastīgi attiecībā pret cenu. Turpretīm brīdienu ceļojumi ir relatīvi elastīgi attiecībā pret cenu; zemākas cenas veicinās ceļotāju skaita palielināšanos vispār un iedrošinās citus mainīt ceļojuma galamērķi. Cilvēki,kas ceļo brīvajā laikā,būs gatavi uz laiku atlikt savu ceļojumu vai arī rezervēs to ļoti savlaicīgi pirms ceļojuma laika,ja tas ļaus krietni samazināt brauciena izmaksas.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties