Kāda, jūsuprāt, ir G. Merķeļa attieksme pret latviešiem? Savas domas pamatojiet, izmantojot grāmatu “Latvieši”!
Pēc manām domām, lai gan Garlībs Merķelis grāmatā vairāk minējis latviešu negatīvās iezīmes, viņš pret šo tautu attiecās pozitīvi - ar līdzjūtību un sapratni. Par to liecina tas, ka viņš latviešos redzēja potenciālu, kuru diemžēl traucēja apstākļi, kuros tauta nonākusi. Piemēram, viņš minēja, ka latvietis ir “gudrs, attapīgs, asprātīgs ja vien tam ir brīvs laiks un iespēja tādam būt”. Vēl viņš teica, ka “tauta, kas dzied un dejo, nav bīstama”. Šo teikumu es uztvēru gan kā apgalvojumu, kas liek noprast, ka latvieši nav nekāds drauds, gan arī tā, ka viņš apbrīno latviešu kultūru. Protams, katrs cilvēks ir atšķirīgs, tādēļ citiem viņa minētās labās
iezīmes nevarētu pieskaitīt un arī sliktās nevarētu attaisnot ar apstākļiem kādos latvietis bija nonācis. Tāpat ir arī mūsdienās - ir tiešām “nekaunīgi”, “savtīgi” un “cietsirdīgi” cilvēki, lai gan jāmin, ka visam ir savi cēloņi un iespējams tas ir konkrēto cēloņu rezultāts. Manuprāt, kopumā autora attieksme pret latviešiem bija pozitīva, bet šķiet, ka viņš savā ziņā turīgākos tautas pārstāvjus noniecināja, saucot tos par “māksloti pieklājīgiem”, “jocīgi omulīgiem”, “komiski cienīgiem” un “drosmīgi vaļsirdīgiem”. Par to liecina tas, ka šai latviešu daļai bija daudzreiz lielākas iespējas izmantot savu potenciālu, bet, ņemot vērā to, kā autors viņus
raksturojis, turīgākie latvieši to nav darījuši. Katrai labajai īpašībai tiek pievienots vārds, kas to pilnībā pārveido. Piemēram, tā
vietā, lai nosauktu latviešus par pieklājīgiem, viņš tos dēvē par “māksloti pieklājīgiem”.…
