Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:863121
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums.
Mans viedoklis par Ž. Piažē intelekta attīstības teoriju.
Uzskatu, ka daudzas lietas, kuras minētas šajā referātā atbilst patiesībai. Rakstot par šo teoriju, vilku paralēles, domājot par bērniem, kurus zinu kopš mazotnes. Lielākoties ar bērniem, kuri ir līdz 3 gadu vecumam. Šobrīd man tādas ir divas meitenes – krustmeitiņa Anna (2 gadi, 8 mēn.) un viņas māsa Renāte (9 mēneši). Ievēroju, ka ir lietas, kuras sakrīt ar Ž. Piažē teoriju. Piemēram, ņemot par piemēru sensomotoro periodu, kurā psihologs raksta, ka bērnam ir īpaši būtiska mātes klātbūtne, sevišķi pēc 6. mēneša, kad mazais sāk mammu „vaktēt” un meklēt, uztraukties, lai nepazūd. Esmu arī ievērojusi, ka mazā Renāte, tikko iemācījās rāpot, ļoti cītīgi seko mammai ik uz soļa. Kā viņa aiziet, tā mazā dzenās pakaļ, lai tikai neizlaistu no redzes loka. Arī šķēršļu pārvarēšana ir pierādījusies praksē tieši šajā vecumā – no 8 mēnešiem, kad mazākā no māsām sāka celties kājās un, turoties pie mazā žurnālgaldiņa, stūma visu lieko, kas apgrūtina mērķa sasniegšanu, nost no galda.
Savukārt mani novērojumi attiecībā uz vecāko meiteni Annu atkal apstprina psihologa Žana Piažē teoriju. Šajā gadījumā uz šo meiteni attiecas pirmsoperatīvais periods. Šobrīd šis bērns ļoti aktīvi runā, stāsta, kur bijis, kā gājis, kas jauns, kā jūtas, ir izteikta iztēle, jo nereti, stāstot par kādu notikumu, šo to piedomā klāt. Esmu novērojusi viņā arī spēju iztēloties neikdienišķo parastos priekšmetos, piemēram, vienu dienu viņa mani cienāja ar plastilīna pankūkām, cepa tās plastmasas trauciņā. Vienu gan nevarējām sarunāt – knapi atturēju meiteni no tās „pankūkas” apēšanas, jo ne par ko viņa man negribēja piekrist, ka plastilīnu ēst nevajag un nedrīkst. Tāpat esmu ievērojusi arī egocentrisma iezīmes. Tikko Anna sāka lietot vārdu „es”, to varēja izjust izteiktāk. Ja viņai jautā, kā sokas mammai, tētim, māsai, viņa nedomājot atbild, ka labi, jo tā vienmēr visi saka, respektīvi, viņa atbild vadoties pēc savas pieredzes, ko ir dzirdējusi iepriekš, bet nevar iztēloties, kā patiešām ir citam. Tāpat arī vieglāk viņai pateikt, lai kaut ko kaut kā nedara, paskaidrojot nevis, kā jūtas cits, bet skaidrojot caur viņas prizmu, piemēram, šad tad, kad lielajai meitenei uznāk liela mīlestība vai arī greizsirdība uz mazo māsu, viņa mēdz nodarīt pāri, un tad labāk skaidrot, ka māsai sāp tāpat kā viņai sāpēja, nevis vienkārši pateikt, ka citam tad sāp. Tas, manuprāt, tomēr rada atšķirību bērna saprašanā, ka pāri darīt nevajag un kāpēc.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties