Volfgangs Amadejs Mocarts

Mocarts ir dzimis 1756. gada 27. janvārī Zalcburgā, tā laika Zalcburgas arhibīskapijas galvaspilsētā, tagadējās Austrijas teritorijā, bet tad tā bija Svētā Romas impērijas sastāvā. Miris 1791. gada 5. decembrī Vīnē, Svētās Romas impērijā. Neskatoties uz to ka Mocarts nodzīvoja tikai 35 gadus, viņš aiz sevis atstāja virkni skaņdarbu. Līdz mūsdienām saglabājušies 626 instrumentālie skaņdarbi, 41 simfonija, 21 opera, 47 sonātes, koncertus, serenādes, kvintetus, kvartetus, trio, mesas un daudzus citus dažādus skaņdarbus. Viņam kristītais vārds tika dots latīņu valodā — Johanness Hrizostoms Volfgangs Teofils Mocarts. Mocarts, kad bija pieaudzis, galvenokārt sevi dēvēja par Volfgangu Amadeju Mocartu, kaut bija arī varianti. Mocarta pirmais skolotājs bija viņa tētis, kurš jau uzreiz pēc Mocarta piedzimšanas ievēroja, ka viņam ir mūziķa pirksti. Runā, ka Mocarts mācējis dziedāt vēl pirms iemācījies runāt. Mocartu ģimene apmeklēja daudzas no Eiropas lielākajām pilsētām. Vispirms Minheni un Vīni, pēc tam Parīzi, Londonu, atceļā vēl arī Amsterdamu, Cīrihi, Hārgu, Donavešingenu un Ženēvu. Šis ceļojums ilga 3 ar pusi gadus, Mocartu ģimenes popularitāte šajā laikā tikai auga.