Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,76 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,73
Pirkt
Identifikators:979819
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vīrusu hepatīta A (VHA) vīruss satur RNS, kas pieder enterovīrusu dzimtei - pikornavīrusiem Picornaviridae. Ārējā vidē, pie temperatūras +4° C tas saglabājas vairakus mēnešus, pie temperatūras -20° C vairākus gadus, istabas temperatūrā - vairākas nedēļas. Vīruss inaktivējas pēc 5 minūšu varīšanas. Daļēja tā bojāeja notiek hlora šķīdumā, kura koncentrācija ir 0,5-1,5mg/l. Pilnīga inaktivācija pie koncentrācijas 2,0-2,5 mg/l. 15 minūšu laikā un pie 60 sekunžu ultravioletās apstarošanas (1,1 Vt).
Inficēšanās mehānisms.
Infekcijas avots ir jebkuras akūtās infekcijas formas slimnieks. Īpaša uzmanība jāpievērš bezsimptomu un bezdzeltes formām.Vīrusa izdalīšanās ar fēcēm sākas otrajā inkubācijas perioda pusē, bet maksimālā inficēsanas iespēja ir no slimnieka ir 7- 10 inkubācijas perioda dienā un pirmsdzeltes periodā. Pēc dzeltes parādīšanās VHA antigēna daudzums fēcēs krasi samazinās. Slimības izplatīšanās mehānisms ir fekāli - orālais. Cilvēka inficēšanās notiek lietojot inficētu ūdeni vai uzturu, reizēm sadzīves - kontaktu ceļā. Inficējošā deva ir maza, pietiek ar 100-1000 vīrusiem. Bērniem raksturīga augstāka VHA uzņēmība. Imunitāte pēc slimības ilgstoša, var būt visu dzīvi. Pēc bezsimptomu formām veidojas mazāk stabila imunitāte, nekā klīniski izteikto formu gadījumos.
Diagnostika.
Pamatojas uz klīniskajiem un epidemioloģiskajiem datiem.Vīrusu hepatīta A diagnozi pamato pacienta atrašanās infekcijas perēklī 15-40 dienas pirms saslimšanas, neilgā pirmsdzeltes periodā biežāk gripas forma,- ātra dzeltes attīstība, neilgs dzeltes periods. Diagnozi pamato laboratorijas rādītāji. Zināms ir tikai viens VHA seroloģiskais tips. No patreiz nosakāmajiem seroloģiskajiem marķeriem svarīgākās ir IgM klases antivielas (anti- VHA IgM), kas serumā parādās saslimšanas sākumā un var saglabāties 3-6 mēnešus. Anti VHA IgM liecina par VHA saslimšanu, tās nosakāmas diagnostikai un infekcijas perēkļa noteikšanai. Anti-VHA IgG antivielas var parādīties 3-4 saslimšanas nedēļā, antivielas saglabājas ilgstoši, tās liecina par pārslimotu VHA infekciju, dod iespēju izvērtēt specifisko imunitāti. Dignostiska nozīme ir arī kopējai asins ainai, bilirubīna frakcijas, aminotransferāžu aktivitāte, īpasi alanīnaminotransferāze (ALAT), Timola prove, protrombīna indekss.
Slimības simptomi un gaita.
VHA inkubācijas periods var būt no 7 līdz 50 dienām. Slimība norit cikliski, tai raksturīgi periodi- pirmsdzeltes, dzeltes, pēcdzeltes, pārejas periods un izveseļošanās.
VHA pirmsdzeltes periods pusei pacientu norit gripai līdzīgajā variantā, kas raksturojas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru līdz 38-39°C, drudzi,galvassāpēm, lauzošām sāpēm locītavās un muskuļos, sāpēm kaklā .
Dispeptiskajais variants- dominē sāpes un smaguma sajūta pakrūtē, apetītes samazināšanās, slikta dūsa, vemšana,reizēm bieža vēdera izeja.
Astenoveģetatīvais variants - ķermeņa temperatūra normāla, atzīmējams nespēks, galvassāpes,paaugstināta uzbudināmība, galvas reibonis, pazeminātas darbaspējas, miega traucējumi.

Klīniskā aina VHA dzeltes periodam: Ikteriskas sklēras, mutes gļotādas un vēlāk ādas dzelte. Dzeltes intensitāte pieaug nedēļas laikā. Ķermeņa temperatūra ir normāla, ir nespēks, galvassāpes un reiboņi. Akna ir palielināta, blīva, nedaudz sāpīga pie palpācijas. Novērojama liesas palielināsanās. Perifērajā asinsainā novērojama leikopenija neitropenija, relatīva limfo- un monoitoze, EGĀ 2-4 mm/st . Asinīs paaugstināts kopējā bilirubīna līmenis, galvenokārt uz tieša, jeb saistītā bilirubīna rēķina. Vīrusu hepatīta A dzeltes periods ir 7- 15 dienas.

Kā bīstami simptomi jāatzīmē aknu nepietiekamības parādīšanas, atmiņas traucējumi, vemšanas un nespēka pieaugums, ādas dzeltes pieaugums, aknu izmēru samazināsanas, hemorāģiskā sindroma un ascīta parādīšanas, drudzis un neitrofīlā leikocitoze, ka arī aknu rādītāju izmaiņas. Šie ir aknu nepietiekamības simptomi, iespējama hepātiskās encefalopātijas attīstība.

Labvēlīgas slimības gaitas gadījumā pēc dzeltes seko atveseļošanās ar ātru klīnisko un bioķīmisko izmaiņu korekciju. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vīrusu hepatīti (A,B,C,D,E,G)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/979819

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties