Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:566718
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Cilvēktiesības    4
  Cilvēktiesību klasifikācija    4
  Cilvēktiesību ierobežošana    5
  Satversmes 91.panta konstrukcija un terminoloģija    9
  Valsts varas atzaru saistība ar līdztiesības principu    10
  Nobeigums    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēktiesību klasifikācija
Bieži cilvēktiesību teorijā parādās mēģinājumi klasificēt cilvēktiesības. Parasti tas tiek darīts, lai sistematizētu cilvēktiesības, atvieglotu to uztveri un interpretāciju. Šobrīd pastāv ļoti dažādi cilvēktiesību iedalījumi, pamatojoties uz atsevišķiem kritērijiem.
Cilvēka un pilsoņa tiesības. Cilvēka tiesības no pilsoņa tiesībām atšķiras tādējādi, ka cilvēka tiesības ir pārvalstiskas, tām pamatā ir dabiskās tiesības. Pilsoņa tiesības savukārt pamatojas tikai uz pozitīvo tiesisko kārtību, tām pamatā nav dabiskās tiesības. Tomēr praksē ir grūti atrast kritērijus, pēc kuriem dabiskās tiesības nodalīt no pozitīvajām.
Ar jēdzienu "pilsonis" šajā gadījumā nav jāsaprot tikai persona, kurai ir noteikta tiesiska saite ar kādu valsti, bet tie var būt arī valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav šīs valsts pilsoņi.
Brīvības un tiesības. Doktrīna šķir cilvēka tiesību un brīvību jēdzienu. Ja konstitūcijā definēta subjektīvā tiesība, tad ir paredzēta vairāk vai mazāk noteikta subjekta esamība, uz kuru tiek uzlikts šīm tiesībām atbilstošs pienākums. Ja pienākums netiek izpildīts, tad cilvēktiesību subjektam - fiziskai vai juridiskai personai - ir tiesības prasīt tā izpildi (pozitīvais elements). Savukārt brīvības attiecas uz nenoteiktu subjektu loku, kuriem šīs brīvības ir pienākums ievērot (negatīvais elements). Cilvēka brīvības neviens subjekts nedrīkst noliegt, un indivīdam ir tiesības prasīt valsts aizsardzību, ja kāds nelikumīgi ierobežo viņa brīvības. Brīvību gadījumā personai ir aizsardzības tiesības pret valsti, lai tā atturas no kādas darbības, piemēram, no nepamatotas vārda brīvības ierobežošanas.
Mūsdienās gan brīvību, gan tiesību saturu pēc būtības veido divi elementi - gan negatīvais, gan pozitīvais, jo nevienas brīvības īstenošana nav iespējama bez valsts aktīvas līdzdalības. Tādēļ ir grūti norobežot brīvības no tiesībām un atšķirības terminoloģijā ir tikai tradicionālas, jo saglabājušās no 18.-19. gs.
Kolektīvās tiesības vai individuālās tiesības. Kolektīvās tiesības no individuālajām tiesībām atšķiras ar to, kas tās nav iespējams īstenot un aizsargāt vienpersoniski. Streika tiesības nav iespējams īstenot vienam indivīdam, un individuāls streiks ir neatļauta darba kavēšana. Tāpat arī viens indivīds nevar izveidot biedrību savu interešu aizstāvēšanai vai politisko partiju. Tomēr lielākā daļa tiesību ir realizējamas individuāli.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,59 €
Materiālu komplekts Nr. 1112718
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vienlīdzība likuma priekšā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/566718

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties