Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,90 (18%)
Cena ar atlaidi*:
4,09
Pirkt
Identifikators:405311
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Baltijas brīvlaišanas likumu vēsture    4
1. 1.  Dzimtbūšanas jēdziens. Vidzemes un Kurzemes zemnieku stāvoklis pirms dzimtbūšanas atcelšanas    4
1.2.  Dzimtbūšanas atcelšanas iemesli    5
1. 3.  1804. gada likumu saturs un nozīme    6
2.  Brīvlaišanas likumi    9
2. 1.  Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumu struktūra    9
2. 2.  Vidzemes un Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumu saturs un nozīme    12
2.2.11.  Likumu normas par skolām    25
  Secinājumi    27
  Izmantotās literatūras saraksts    28
Darba fragmentsAizvērt

Zemnieku atbrīvošanai 19. gadsimta sakumā izdotie zemnieku likumi uz ilgāku laiku ietekmēja Latvijas agrāro iekārtu. Līdz pat Lielajai Oktobra sociālistiskajai revolūcijai Kurzemē un Vidzemē palika spēkā tā sauktie brīvlaišanas likumi, kuri bija izdotie 1817. un 1819. gada.
1818 un 1819 gadā cara valdība, lai izkļūtu no saimnieciskajam grūtībām, samazināt zemnieku un muižnieku nemierus ar 1804. gada likumiem, pasludināja Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. Par pamatu brīvlaišanas likumiem kļuva zemnieku cenšanās galīgi iznicināt dzimtbūtniecisko ekspluatāciju. Dzimtbūšanas likumu funkcija bija uzlabot saimniecisko iekārtu, jo pirms dzimtbūšanas atcelšanas pastāvēja dzimtļaužu klaušas, kuras vairs nevarēja apmierināt jaunos ražošanas apstākļus, tāpēc bija jāmeklē izeja. Piemērots modelis nebija jāmeklē tālu, jo 19. gadsimtā Eiropu ietekmēja apgaismības idejas un dažas valstīs zemniekam jau bija personīga brīvība (Dānijā – 1788. gadā, zviedru Pomerānijā – 1806. gadā, Varšavas hercogistē – 1807. gadā) .
Lai saprastu, kāpēc dzimtbūšanas atcelšana nesekmēja zemnieku dzīves uzlabošanu, bet tieši otrādi, piecdesmit gadus ilgo laiks pēc brīvlaišanas Kurzemē un Vidzemē tiek saukts par „smagu laiku”, kāpēc brīvlaišanas likumu pasludināšana izraisīja zemnieku nemierus, sava studiju darba mērķus un uzdevumus es varu definēt tā:

Mērķi:
1.Dzimtbūšanu jēdzienu un pazīmju pētījums;
2.Baltijas brīvlaišanas likumu vēstures noskaidrošana. Brīvlaišanas iemeslu izpētīšana;
3.Kurzemes un Vidzemes dzimtbūšanas likumu satura un struktūras būtisko pazīmju noskaidrošana;
4.Kurzemes un Vidzemes dzimtbūšanas likumu galvenie trūkumi.
Uzdevumi:
1.Informācijas meklēšana un apstrādāšana;
2.Secinājumu izvešana;
3.Darba aizstāvēšana.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1138969
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vidzemes un Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumu saturs un nozīme”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/405311

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties