Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:519274
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Viduslaiki    3
  Franki    3
  Dinastiju maiņa    5
  Kārlis Lielais    5
  Franku valsts sadalīšanās    5
  Vācu impērija    6
  Frīdrihs I    7
  Vācieši iekaro Baltijas zemes    7
  Livonija    8
  Hanza    9
  Kārlis IV    9
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Par viduslaikiem tiek uzskatīts laika posms starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem. Par seno laiku beigām un viduslaiku sākumu uzskata Romas impērijas bojāeju 476.gadā (5.gadsimts), bet par viduslaiku beigām uzskata 1492.gadu (15.gadsimts), kad eiropieši atklāja Amerikas kontinentu. Viduslaiki cilvēces vēsturē aizņem aptuveni 1000 gadus, kuri ir daudzējādā ziņā ļoti nozīmīgs laikmets. Daudzas sadzīves paražas un raksturīgus vaibstus mūsdienu pilsētu un lauku ainavās esam mantojuši no viduslaikiem.
Daudzas ziņas par viduslaikiem ir saglabājušās rakstītā veidā, ko sauc par seno hroniku jeb laika grāmatām, kurās stāstīts par kādu noteiktu laika posmu. Viduslaikos uzrakstītas daudzas slavenas hronikas. Tomēr stāstošie vēstures avoti ir samērā vienpusīgi, ne visam, kas tajos stāstīts var ticēt, jo stāstītājam pret kādu notikumu vai aprakstāmo personu varēja būt simpātijas vai nepatika, tieksme iztēloties, zināšanu un informētības trūkuma gadījumā. Taču ziņas varam smelt arī no cita veida avotiem, dokumentālajiem vēstures avotiem – līgumiem, testamentiem, dāvinājuma dokumentiem, privilēģijām, parādzīmēm, rēķinu grāmatām, likumu krājumiem, rīkojumiem, tiesu protokoliem u.c. Viduslaikos tika sacerēti arī folkloras un daiļliteratūras darbi – tautasdziesmas, teikas, stāsti, dzeja.
Apkopojot visu šo ziņu avotus, vēsturniekiem rodas zinātnisks priekštats par to, kā dzīvojuši cilvēki viduslaikos.
Ģermāņu cilšu vidū izvirzījās franki, kuri bija pārgājuši Reinu un apmetušies Ziemeļanglijā.
Pirmais franku valdnieks bija Hlodvigs (482.g. – 511.g.), kurš pamazām apvienoja visus frankus savā varā. Hlodvigs nāca no dzimtas, kuras sencis saucās Marovejs, tādēļ pirmo franku dinastiju sauca par Merovingiem. Hlodvigs sarīdīja pārējos franku karaļus ar intrigu palīdzību, kuri nonāvēja viens otru, bet daudzus Hlodvigs nogalināja pats. Viņš iekaroja lielāko daļu Gallijas, vēlāk arī Akvitāniju un apgabalus ap Reinu. Tā franki bija ienākuši zemē, kuras iedzīvotāji bija kristieši. Vēl Rietumeiropas pastāvēšanas laikā Gallijā sāka nostiprināties kristīgā Baznīca. Hlodvigs saprata, ka ticība vienam Dievam un vienotai Baznīcai var nostiprināt viņa vienpersonisko varu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1138828
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties