Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,70 (17%)
Cena ar atlaidi*:
8,29
Pirkt
Identifikators:318437
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Pētera baznīca   
2.  Svētā Jēkaba katoļu katedrāle   
3.  Rīgas Sv. Jāņa baznīca un bīskapa Alberta pils   
3.1.  Evaņģēliski Luteriskās Rīgas Svētā Jāņa baznīcas komplekss ar viduslaiku celtņu un dominikāņu klostera paliekām   
3.2.  Bīskapa Alberta pils   
3.3.  Baznīcas pirmsākumi   
3.4.  Baznīcas paplašināšana   
3.5.  Reformācijas sākumi Rīgā   
3.6.  Jaunā ārtelpa   
3.7.  Zviedru laiki Vidzemē   
3.8.  Krievijas impērijas sastāvā   
3.9.  Tautas atmodas laikmets   
3.10.  Latvijas brīvvalsts laiks   
3.11.  Piecdesmit okupācijas gadi   
4.  Rīgas Doms   
5.  Torņi un nocietinājumi   
6.  Rīgas pils ansamblis ar bastiona fragmentiem   
7.  Melngalvju nams   
8.  Rolands   
9.  Upe .Rīdziņa un tās osta   
10.  Maršruta objektu karte   
11.  Izmantotas literatūras saraksts   
Darba fragmentsAizvērt

Skiaistākais gotikas piemineklis Rīgā un viens no skaistākajiem visā Baltijā. Gotikai raksturīga tiekšanās uz augšu, uz debesīm, pēc kaut kā pārlaicīga, tā vairs nav romānikas stila smagnējā celtne, bet ir viegla un gracioza, ar plašumu un gaismu, tāpēc tai ir lieli logi ar smailarkām un krāšņām rozetēm.
13.gs. vieta, kur tagad atrodas Pētera baznīca, bija pilsētas centrālā daļa, ko Smilšu ceļš savienoja ar Rīgas ostu, netālu atradās arī pirmais tirgus.
Pētera baznīca pirmo reizi minēta 1209.g., sākotnēji tā ir tirgotāju baznīca, iespējams, arī sapulču zāle. 15.gs. celtne tika papildināta, uzceļot altāra daļu, pakāpeniski baznīcu pārveidojot par trīsjomu baziliku, uzmūrējot velves, kas ir lielākais mūra celtņu krāšņums.
Pētera baznīca bija Rīgas pilsētas draudzes galvenais dievnams un līdz ar to, pēc viduslaiku tradīcijām, simbolizēja pilsētas varenību. Sv. Pētera baznīca pirmo reizi vēstures liecībās minēta 1209. gadā, bet tā nodegusi. XIII gs. beigās jau pastāvējusi jauna mūra baznīca ar halles tipa trīsjomu draudzes zāli, apsīdu [altārdaļas noslēgums pusapaļa vai daudzstūraina izvirzījuma veidā] un brīvstāvošu torni. Baznīcas ēka pārdzīvojusi vairākas pārbūves, kas visbūtiskāk izpaudās XV gadsimtā, kad Rīga ietilpa Hanzas pilsētu savienībā [Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība XIII – XVII gs. ārējās tirdzniecības nodrošināšanai]. Jau XV gs. sākumā Hanzas savienības pilsētās bija izveidojies savs priekšstats, kādai jābūt reprezentablai pilsētas baznīcai. XIV gadsimtā, kad sakrālo celtņu altāra daļas izveidē parādījās plaša lokveida apeja (deambulatorijs) ar kapelu vainagu, pārbūvēja arī Sv. Pētera baznīcu. Arī rīdzinieku priekšstatos modernai baznīcai bija jābūt trīsjomu bazilikai ar šauru šķērsjomu un monumentālu altāra daļu. Rezultātā, pēc līdzības ar Rostokas Sv. Marijas baznīcu, Sv. Pētera baznīca izveidojās par trīsjomu baziliku ar 30 m augstu vidējo jomu un piecu kapelu vainagu, kas papildina altāra daļu.
Ēkas ārējās būvformas ir svinīgas, tajās labi saskatāmas gotiskās celtniecības konstrukcijas, kam raksturīgs sienu sadalījums nesošajos un aizpildošajos posmos. Iekštelpu būvformām raksturīgs uzsvērts vertikālisms, tiekšanās augšup. Slaidie profilētie piloni [taisnstūra griezuma masīvi stabi, kas balsta ēkas segumu] nes smailloka arkas, piešķirot celtnei šķietamu gaisīgumu. Iekštelpu greznums ir ribu velves, kuru ribojuma nervīrās saskatāmi četri zvaigžņu raksta varianti.
It īpaši grezns šā raksta variants redzams 20. travejā [ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem], kur ornamentālo zīmējumu veido divas viena otrā iekļautas četrstūra zvaigznes, ko papildina nervīru tīkls, kas atgādina latviešu tautas ornamenta skujiņas motīvu.
Gotikā liela uzmanība tika pievērsta torņu arhitektūrai. Pētera baznīcas torņa vēsture ir gana saistoša. Tā celtniecība tika aizsākta 1456.g., pabeidzot 1491.g. Tornis bija 136 m augsts, smailes galā bija lode, kas kalpoja par dokumentu krātuvīti, un gailis, kas Eiropas tradīcijās sastopams jau kopš viduslaikiem, kalpojot ne tikai par vējrādītāju.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,79 €
Materiālu komplekts Nr. 1148699
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekskursija pa viduslaiku Rīgu”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/318437

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties