Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:198551
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.02.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Romas impērijai ejot bojā, tās austrumu daļā izveidojās Bizantijas un islama impērijas. Rietumu un Centrālajā Eiropā virsvaras bojāeja ievadīja jauna laika posmu. To parasti dēvē par viduslaikiem. Viduslaiki ilga aptuveni no 500. gada līdz 1500. gadam.
Mūsdienu cilvēkam vārds “viduslaiki” izraisa dažādas, atšķirīgas asociācijas. Vieniem tie liekas kā drūmi, nomāktības laiki: dzīve bija drūmos mājokļos, nepiemērotos apstākļos, cilvēkos valdīja māņticība, neizglītotība un reliģiska neiecietība. Otriem viduslaiki saistās ar krāšņiem tērpiem, varonīgiem bruņiniekiem, varenām katedrālēm un lieliskām vitrāžām. Šādus pretstatus mēģināja arī skaidrot vēlāko laiku domātāji. 15. gs. otrajā pusē – 16. gs. humānisti ar lielu sajūsmu un apbrīnu pievērsās antīkā laikmeta vērtībām un sasniegumiem. Viņi slavēja antīkās sabiedrības devumu, bet laika posmu starp tagadni un pielūgto senatni, tas ir viduslaikus, uzskatīja par drūmiem, tumsonīgiem un brutāliem, kā cilvēku vēstures divu gaismas pilnu laikmetu starpposmu.
Pozitīvos priekšstatus par viduslaikiem savukārt pirmie sāka propagandēt romantiskā virziena piekritēji 19. gs. pirmās puses literatūrā un mākslā. Abu viduslaiku novērtējumi arī pašreiz ietekmē mūsu priekšstatus par šo laikmetu. Tas ir pietiekami garš vēstures posms no 500. gada līdz 15. gs. Tas nav viengabalains pagātnes periods, tajā ir bijuši daudzi notikumi, kuri radījuši gan labo, gan ļauno viduslaikos.

Īss vēsturisks viduslaiku apskats.

Eiropā klejoja apbruņoti cilvēku pūļi, kas nogalināja un laupīja. Lai gan Rietumeiropā bija izveidojušās ģermāņu karalistes, vienīgi kristīgā baznīca varēja dot eiropiešiem vienotības sajūtu. Līdz 5. gs. ģermāņu tautas izveidoja savas karalistes Ziemeļāfrikā, Itālijā, Spānijā, Gallijā, Britānijā – visās zemēs, kas kādreiz piederēja Rietumromas impērijai. Ģermāņu tautas sadalījās ciltīs, bija uzticīgi savas cilts virsaitim. Savu valsti ģermāņu karaļi uzskatīja par personisko īpašumu. Tādēļ sekojot tradīcijai, ģermāņu karaļi sadalīja savas zemes un nodeva pārvaldīt dēliem, kas tādējādi radīja savstarpējus karus. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties