Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:242826
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē ir novērojama tendence iedzīvotājiem pakāpeniski pārvietoties un dzīvot jūru un okeānu krastos.Tā rezultātā strauji pieaug antropogēnā slodze uz jūtīgām krasta joslas ekosistēmām un ūdeņiem kopumā. Pakāpeniskā infrastruktūras attīstība piekrastes teritorijā palielina krasta joslas un jūras piesārņojumu, tādējādi vistiešākajā veidā negatīvi ietekmējot tajā esošās ekosistēmas un ūdens organismus. Šajā gadījumā izņēmums nav arī Baltijas jūra, uz kuru iedarbojās sevišķi augsta antropogēnā slodze. Lai analizētu piesārņojuma ietekmi uz Batijas jūras zīdītājiem, referāta ietvaros apskatīju Baltijas jūras morfoloģiskos apstākļus, raksturīgākos piesārņojuma avotus Baltijas jūras sateces baseinā, kā arī tajā dzīvojošās zīdītāju populācijas un negatīvo piesārņojuma ietekmi uz tiem. Referāta ietvaros ir izmantoti dažādi zinātnieku pētījumu rezultāti un monitoringu pētījumu dati.
Baltijas jūras raksturojums- Baltijas jūra ir jauna jūra, kas savu patreizējo stāvokli ieguva pirms aptuveni 8000 gadu. Tā ir lielākā iesāļjūra pasaulē. Baltijas jūras baseins vairākas reizes ir mainījies no saldūdens uz jūras apstākļiem. Baltijas jūras virsmas laukums ir 370 000km2, bet tā sateces baseins ganrīz 3 reize lielāks- 1 650 000 km2. Baltijas jūru kopumā var uzskatīt par daļēji slēgtu jūru, jo ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru notiek tikai caur Kategata jūras šaurumu, Dānijas ziemeļaustrumos. Baltijas jūru var uzskatīt par seklu jūru, jo tās maksimālais dziļums ir tikai 459 m, kamēr vidējais dziļums ir tikai 55m.
Kā ļoti būtisku abiotisko faktoru, kurš Baltijas jūras atšķir no citām jūrām, ir zemais sāļuma gradients, kurš svārstās robežās no 4-6 0/00 , nosakot sugu sastāvu Baltijas jūrā. Sāļuma faktora rezultātā Baltijas jūrā nevar dzīvot ne saldūdens, ne sāļūdens organismi, tādēļ dažādu dzīvo organismu un zīdītāju dzīvošana Baltijas jūrā ir ierobežota.
Baltijas jūra apskalo 9 valstis- Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Dāniju, kopumā ietverot vairāk nekā 80 milj. iedzīvotāju. No tā var var secināt, ka piesārņojuma izkliedes apstākļos Baltijas jūras sateces baseinā nozīmīga loma ir kā abiotiskiem, tā biotiskajiem faktoriem.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,25 €
Materiālu komplekts Nr. 1182330
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vides piesārņojuma ietekmes uz Baltijas jūras zīdītāju populācijām”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/242826

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties