Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:379822
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  VALODAS KULTŪRA    4
  Valodas Kultūras Komponenti    4
  Valodas Kultūras Pazīmes   
  Valodas Modes Tendences    6
  VALODAS FUNKCIONĒŠANA    6
  Runas Situācija    6
  Neverbālā Komunikācija   
  Valodas Funkcionēšana Publiskās Runas Formā    9
  VALODA UN DZIMUMS    9
  SECINĀJUMI    10
  LITERATŪRAS SARAKSTS    11
Darba fragmentsAizvērt

VALODAS FUNKCIONĒŠANA

D. Haimzs un viņa sekotāji konsekventi ievērojuši valodas formas un tās funkcionālā izmantojuma nesaraujamās vienības principu. Pētniekam vienlīdz lielā mērā jāņem vērā gan komunikācijas līdzekļi, gan mērķi. Saskaņā ar šo teoriju runas uzvedība tiek pētīta saistībā ar situāciju, dalībniekiem, tēmu un runas akta funkcijām, kā arī saistībā ar dalībnieku attieksmi pret visiem šiem komponentiem.
Runas situācija šaurākā izpratnē nozīmē kontekstu, kurā notiek runa. Kopš 20. Gadsimta 70. gadu beigām ir vērojama tendence paplašināt jēdziena runas situācija izpratni, galvenokārt saistībā ar D. Haimza runas fakta komponentu klasifikāciju. Runas situācija tādējādi aptver komunikācijas akta vietu, laiku, runātājus, sarunas tēmu un/vai mērķi. Daži autori par runas situācijas sastāvdaļu uzskata arī psiholoģisko klimatu komunikācijas laikā.
Sadzīves situācijas bieži tiek lietoti tādi izteikumi, kuru nozīme klausītājiem ir saprotama, tikai apvienojot gan verbālo, gan ekstralingvistisko informāciju. Veicot sarunvalodas sintakses pētījumus, nav pietiekami tikai fiksēt spontānas sarunas ierakstus. Mutvārdu teksti ir jāpapildina ar ekstralingvistisko faktoru aprakstu. Veltīsim mūsu uzmanību tiem runas fakta komponentiem, kuri varētu būt nozīmīgi sarunvalodas izteikumu semantikas pilnīgai izpratnei.

VIETA
Komunikācijas akta vieta var rosināt stereotipisku komunikatīvo vienību izmantošanu, ja runātāji pilda konkrētai vietai tipiskas sociālās lomas(pircējs – pārdevējs veikalā, frizieris – klients frizētavā, kasieris – pasažieris autoostā). Turpretim sarunā starp pārdevēju un viņas paziņu par personiskām lietām komunikācijas akta vieta – veikala telpas – komunikatīvo vienību izvēli neietekmēs.

LAIKS
Komunikācijas akta laika fiksācijai var tikt izmantoti gan lielāka laika perioda parametri (gads, gadalaiks, mēnesis, diena u.tml.), gan precīza diennakts stunda. Ja komunikācijas akta laiks neietekmē izteikuma mērķi, sinhroniskajai analīzei ir pietiekami fiksēt kalendāro gadu vai gadu desmitu. Piemēram, autores vāktais sarunvalodas materiāls attiecināms uz 20. gadsimta 90. gadiem. Tomēr ir situācijas, kur adekvātai sarunas situācijas izpratnei nepieciešams norādīt precīzu komunikācijas akta norises laiku.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties