Vācu okupācija un sadarbība ar to Latvijā

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Par tā sākumu tiek uzskatīts 1939.gada 1. septembris, kad vācu karaspēks iebruka Polijā, savukārt kara beigas tiek datētas 1945. gada 8. maijā Eiropā, kad Vācija padevās un 1945. gada 15. augustā Āzijā, kad padevās Japāna. Karš bijis upuriem bagātākais visā pasaules vēsturē- bojā gāja apmēram 70 miljoni civiliedzīvotāju un militārpersonu. Par galvenajiem kara cēloņiem tiek uzskatīta politiskā situācija, kas izveidojās Eiropā pēc Versaļas miera līguma parakstīšanas I Pasaules kara beigās, „Lielā depresija”, kuras ietekmē plauka nacionālisms un militārisms, piemēram, Vācijā un Itālijā, kā arī par kara iemeslu tiek uzskatīta Lielbritānijas un Francijas „nomierināšanas” politika, kas tika vērsta pret Vāciju.
Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās grupās- 1) Ass valstis (Berlīnes-Romas-Tokijas ass)- nacistiskā Vācija, fašistiskā Itālija un Japānas impērija; 2) Sabiedroto valstis – PSRS, ASV, Lielbritānija ( pēc 1941. gada- „Lielais Trijnieks”- Staļins, Rūzvelts, Čērčils), kā arī atsevišķos kara posmos Francija, Polija, Nīderlande, Norvēģija, Ķīna, Kanāda, Jaunzēlande, Filipīnas, DĀR u.c. …