Turnīru un divkauju bruņas

Pirmos turnīrus – bruņinieku sacensības cīņa veiklībā un spēkā, jādomā, sāka organizēt 12. gadsimtā, lai vingrinātos karamākslā. 15. gadsimtā turnīri bija pārvērtušies svarīgos un krāšņos svētkos, kuru laikā bruņinieki rādīja savu prasmi un drosmi karalim un viņa baroniem. Turnīrs sākās ar bruņinieku divkauju, kuras laikā divi bruņinieki zirgos aulekšoja viens otram pretī koka barjeras pretējās pusēs un cīnījās ar šķēpiem. Tā kā cīņā visvairāk bija jāaizsargā ķermeņa kreisā puse, radās īpašas turnīru bruņas.

Ģerboņi

Bruņās iekaltos turnīra dalībniekus bija grūti atšķirt, tāpēc uz saviem vairogiem un apmetņiem, kurus valkāja virs bruņām, viņi lika uzkrāsot īpašas zīmes – parasti dzimtas emblēmu jeb ģerboni.

Zirgu bruņas

Nereti kaujā arī zirgu pilnīgi nosedza ar bruņām. Turnīros gan zirgiem parasti lietoja tikai galvas un pieres bruņas, kas bija darinātas no metāla plāksnēm. Pieres vidū parasti bija vairogs, kuru centrā nostiprināja metāla ragu.…